aiz visām manām ādiņām slēpjas valdzinošs rudens un londonas sešdesmito gadu glamūra, par visām varītēm laužas agra svētdienas rīta saulē, pēcpusdienas saltajās un vārgajas debesīs un vakara pilsētas gaismu blāvajās laternu gaismās, apskauj mani vienos mirdzumiņos un tirda šarmantiem puikām sūtīt gaisa skūpstus. vēl joprojām klaiņoju pa zeltainu lapu piebērtiem parkiem, mīļoju kastaņus, malkoju kafijas kā elegantām dāmām pienākas, aizraujos ar fotoaparātiem, cukurvašu saldām vēlmēm, putniņiem, briežiem un cigaretēm un neļaujos tikt pamodinātai no utopiskiem ceļojumiem manā iedomu zemē.
laimīgas jaunkundzes lasa grāmatas un klausās ierakstus, kādus vien vēlas, kino teātros skatās 20. gs franču filmas pie tējas tases, smēķē cigaretes un ietiepīgi paliek pie sava viedokļa bez-gala-diskusijās.