manis pašas dvēselīte lej gaužas asariņas un skumst
debesis pavisam tukšas šonakt tumst
nedz murrā kaķēni
nedz smaržo kastaņi
tikai pagultē nomaldījies kucēns klusiņām kunkst

sapņoju par cukurvates mākoni sārtu
no kura raudzīties zvaigznēs pavisam tālu
gaidīt virs piparmētru pļavām atnākam krēslu
un saņemt maigu pūcītes glāstu