saldi trīc ģitāriņas un tā vien gribas kā nolaizīt stīgas. dancoju pie kokomo vairs nenovērtētām melodijām un puikām griežu muguriņu, jo lāpu savu sirsniņu, kurai dodu dzīvību ar sarkanvīna malkiem un rudens tirpiņām. šorudens nolaupījis ilgas pēc mīļās rīgas, kopīgi ar guļamistabā uz sienas snaudošo zirnekli klausās manās dziesmiņās un abiem par prieku es viegli šūpoju gurniņus par spīti sasāpējušiem papēžiem. jūtos dikti bagāta - man pieder viss, kas ar mani notiek.