šonakt mani līdz lievenim nepavadīja valdzinošs puika, kā tas notiek ceturtdienu naktīs, bet gan kliedzošas kaijas, izsalkušas pēc priekšpusdienas un lielās ļaužu kņadas pilsētas dvēselītē. aptuveni vienu mēnesi garā vasara iesākusies gaužām burvīgi, lai gan ar smagiem lietiem no rīta. daudz smēķējām, daudz smējāmies un daudz kustinājām un kutinājām gurniņus. murrāju kā tāds kaķītis pie katras satiktās dvēselītes, gan filipa, kurš patiešām dejo kā vienīgais latviešu puika vārdā filips, ko zinu, gan šarmantā jamie t puikas, kurš cienā ļaudis ar hotdogiem. aizlavījāmies agrā rītā atpakaļ līdz dzīvoklim, daudz dziedājām un atkal daudz smēķējām, bučojāmies ar brazīļu meiteni veļas mazgātavā un spēlējāmies akmentiņos kā tādi kaimiņu bērni. mēs visi gaidām ceturtdienu the kokomos bārā ar daudz sašūpotām kājām, daudz dejām un daudz dziesmām, un iespējams, ar manis nospēlētām melodijām. mani mīļie puikas iedrošina uz daudz muzikālām apņēmībām.

vakari gaužām vasarīgi
zelta stunda glauda pilsētu ar mīlīgām gaismām, baltās buru laiviņas slīd pa horizontu kā tādi gulbji
dikti rāmi un laimīgi starp tumšzilajiem ūdeņiem un smagu, baltu gubu mākoņu piepildītām zilajām vasaras debesīm
rietumu piepildītajā virtuvītē puika pūš savas zelta dzimšanas dienas svecītes
smaržo pēc burkānu un apelsīnu kūkas un sirdī iestājas mieriņš par mazu saņemšanos nepadoties drūmajam biedram aiz sienas
cenšos būt stipra, kad augusts tik viegli glāsta vaigus