dārgie, ļaujiet man dzīvot šodienā vēl kādu krietnu laiciņu. rītdienas stresiņiem nav nedz spēciņu, nedz vēlēšanās, tādēļ labprātāk turpināšu ar kolinu iesākto the panda dog song un virkni citu dziesmu manai šovakar dibinātajai grupai ar nosaukumu maruaridh. sēdējām dikti ilgi uz mūrīša pie mājas, pļāpājām par saulaino pirātu piekrasti, lielbritānijai tīkamajiem iksiņiem īsziņu beigās, valdzinošām mūzikām un filmām gan ar zāles reibumiņu, gan bez tā un smēķējām poor cigarettes. kolinam tagad garš ceļš līdz mājām, es par viņu daudz un dikti smaidu un nedaudz ilgojos pēc glaudīšanās gar ziemeļīrijas sāniņiem, kas vienmēr tik mīlīgi smaida un šūpo kājas basģitāru stīgu ritmiņos.