pārrasties mājās četros no rīta pēc daudz dejām un smaidīgām sejām ir brīnum-skaisti. saule šķietami dodas pie miera otrā pasaules malā, laternas saldi dus nakts miegā un putni, noslēpušies koku zaros, viegli čivina. iespējams, ka tie neļaujas iemigt. vai varbūt sūta melodiskas jauna rīta enerģijas. vai vienkārši laiski rotaļājas rīta gaismās. un burvīgākais ir tas, ka patīkami drēgnajā mājupceļā pavisam negaidīti kāds pavisam svešs ausī iečukst you are gorgeous, you know!. ar vieglām domām par zvilnēšanu apsarmojušos zālājos ar pavisam nejaušām sejām un balsīm, saulaustām sirdīm turpat blakus un tālumā, nejaušām franču dāmām un apbrīniem vērstiem uz visām debesu pusēm. sakiet man lūdzu, kā lai nejūtas šadā rītā laimīgs! apsēdos uz klusas ceļa maliņas, raudzījos pirms mirkļa pamodušās debesīs un aizmirsos. nedz dziļu domu, nedz vīziju. tikai es un saldā rīta smarža aptinusies ap mani kā tāda maiga šalle. tā glaudījās gar vaigiem, gar puķu biksiņām un dzeltenām zeķbiksēm, kamēr pati ieslīgu dziļā miegā.