pilsēta šovakar šķita iesnaudusies jau pirms saulrieta. tā iededzās laternu gaismās, saulei pazūdot aiz jau veselu mūžību snaudošā gorillas vēdera, kurš reizēm izgrūž smagu elpu, kas turpat steigšus pārvēršas lielos vējos, sapurina skaistos smaržīgos kokus un tādos vakaros kā šis kļūst pavisam rāms un kluss. gar maniem melanholiskajiem vaigiem glaudās pilsētas un ziedošu zaļumu smaržas un kaut kur ceļmalās murrāja kaķēni harmonijās ar putnu dziedātām vakara pasakām.
tabaciņu elpas, uz patiesiem notikumiem balstīti stāsti un iespējams arī muzikālas burvības ietinušas mani kā tādā miera pilnā sedziņā, glauda un mīļo, un tādos brīžos pirkstiņiem to vien gribas, kā spēlēt ģitāru melodijas un uz papīra strēmelēm zīmēt pastkartes.
pilsēta šovakar šķita iesnaudusies jau pirms saulrieta. tā iededzās laternu gaismās, saulei un man pašai pazūdot aiz jau veselu mūžību snaudošā gorillas vēdera.