tas, ko mani īstie draugi prot vismazāk, ir glābšana no skumjām.
angļu un skotu dvēselītes manu cigarešu dūmu pieēsto vēderu piepildīja ar laimīgām suliņām, izdzina dancot un pēc nodziedātām skaistām dziesmām saulei lēcot, iegrūda putnu piedziedātā rītā, kur ar koraļļu krāsas zeķbikšu kājiņām tecēju mājās. uz brīdi pazuda mans mīļais skinny bear un došanās uz svešo pasauli iegrimstot vannā, taču tā vietā milzīgu vērtību ieguva iekrišana vasaras pārvalciņos un pamošanās ilgi gaidītos svētkos, kuros mani pirmā sveica britu balstiņa un tai rokās trīcošās ģitāras stīgu melodijas.
un patiesībā, mīļā sirds, tas tikai tādēļ vien, ka uz pleciņa esošās putnu dziesmiņas tev ausī dungoja skaistu vīziju par agriem atnākušās vasaras rītiem, kuros muguriņu glāstīs uz laiku nozudušais skinny bear.

taču mana kaķīša sirsniņa tik un tā ilgst rīta un vakara murrāšanas, sargāšanas visas nakts garumā un padzirdīšanas ar siltu pienu.