atkal dradzējos ar tabaciņu un, šķiet, arī pati ar sevi. skinny bear mani pagāšnakt būs izdevies dabūt laukā no nelaimības, kas bija tā pa riktīgam pieķērusies pēdējās dienās. es viņu kārtīgi sabučoju un pavisam noteikti izdarītu to arī tagad, ja vien viņš būtu blakām, nevis pie džeimsa džoisa un eliota grāmatu kalniem. mēs atkal ķiķinājām līdz pieciem no rīta un uz palodzes dzērām rīta tēju, kas nu ir mana mīļlieta. nelāgās domas aizgaiņāja sarunas par bailēm no bērniņiem, tomātu audzēšanu noteku caurulēs un mīlīgas sejas izteiksmes, ar kurām mani vieglāk apburt kā ar jebko citu. rīts bija skaisti drēgns un ceļā uz pilsētas centru čubināja matu šķipsnas, no acu kaktiņiem dzina laukā pietrūkušu miegu un deva mazumiņu apņēmības saņemties. pie tā arī gribas pieturēties, jo tas ir acīm redzams, ka vasara jau nāk.