ar savām kaķīša ķepiņām ieķeros jaciņās un sedziņās un murrāju. saldi murrāju.
jau vairāk kā mēnesi no māla bļodiņas dzeru siltu pienu un dienās gozējos pavasara saulē uz logu palodzēm. piemiegtām acīm lūkojos kaimiņu logos un puķu dārzos un gaidu vakaru, kurā zem laimīgām krāsu gaismiņu virtenēm skanēs klusas ģitāru dziesmiņas un silta elpa kutinās muguriņu līdz ciešiem miegiem. nākošo dienu rītos modinās smaidīgi zaļu acu rīta sveicieni un mīļos tik ilgi, kamēr nāks modināt saule, jo būs pienācis laiks atvērt zaļu ziedu aizkariņus, tīriem dzert rīta tēju uz palodzes un brīnīties par skaisti saulaino rītu, kas silda gan mūsu, gan uz jumtu maliņām sasēdušos baložu ģīmīšus.