mans pirmais concrete streets skaisti dejoja ar jauniešu ķermenīšu soļiem, brīžiem noglaudīja man muguriņu vai nolaizīja vaigu. pēc tādām ritmu vibrācijām, skaistiem cilvēkiem, fotoaparātu gaismiņu zibšņiem organisms pretojās jebkādām saprātīgām darbībām. ķermenis iestinga zilajā punktiņu blūzītē, un dancing shoes nekustējās ne no vietas, jo tur bija glāsgova un somija šķietami nepareizās proporcijās.