~ into the monolith ~ - 2. Oktobris 2006

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
alibris

Oktobris 2., 2006


16:50 - and i know how you feel in the night
no tām visām domām, kas man bija prātā, daudzas ir gājušas jau citu ceļu..
daudzas ir izgausušas, daudzas ir iemocītas kaut kur, uz kādas papīra lapas
par manu ierakstu žurnāli #1
negribēju rakstīt
tas bija kusls mēģinājums runāt
bet varbūt par šo nav jārunā
ir tikai jāsaņemas un jātiek galā

viņš man sapnī palīdzēja
un tagad gribas nosēsties blakus, pieķerties un.. būt
runāt
skatīties, kas viņam ir [ko teikt, ko dot, ko skatīties]
bet man ir bail, ka es viņu tikai nogurdinu.
ļoti ļoti
vienkārši tāpat

(ir doma)

17:48
bet kā lai neļauj cilvēkam aplauzties!

(ir doma)

17:53 - Francesco Petrarca
To begin with myself, then, the utterances of men concerning me will differ widely, since in passing judgment almost every one is influenced not so much by truth as by preference, and good and evil report alike know no bounds.

(ir doma)

18:48 - tukšums tukšumiņš
būs jau labi, Tu pārliecinies, ka es neesmu tā vērta,
un es centīšos pārdzīvot to, ka liku Tev tērēt savu laiku, savu uzmanību un prātu
un es turpināšu čubināties savā stūrī un skatīties, kā parūpēties par sevi... kaut jau nu kaut jau nu ziema man pāri nenodarītu.

(ir doma)

19:08
The END

(ir doma)

19:21 - ģimeniskums
esmu jau kļuvusi tik familiāra, vismaz tā es jūtos, brīdi pa brīdim attopos domājot
par ko gan es domāju
kāpēc man šķiet, ka viņš ir tas glābējs
un ka viņam arī ir mani jāglābj
un iespējams šeit es apstājos
glābt pati sevi

(ir doma)

19:43 - veg
un es jūtu, kā arī manī sāk veidoties tā veģetārisma attieksme

profilaktiski katru dienu jāaiziet un mirklītis jāpastāv pie svaigās gaļas stenda Neldā un būšu izārstēta no gaļēšanas
jāpaskatās uz to zaķīti bez ādas un jāparaud

un jāapsver kanibālisms
o jā, tas gan man patiktos.
vai tad es būtu pārkāpusi veģetārisma robežas?

(ir doma)

20:02 - jack white wears my pride
õõ õõ õõõ!
arī džeks tā ir juties - i feel like everything i say is a lie!

un .. un tas citāts no High Fidelity - I felt like a fraud. I felt like one of those people who suddenly shave their heads and said they'd always been punks. I was sure I'd be discovered at any second.
tā es jūtos. un man pat sāk likties, ka tā ir, lai gan es zinu, KA TĀ NAV!
PARANOJA!
i think i'm paranoid..

un Džons Kjūsaks gan ir mīlīgs.. Polu atgādina..

(ir doma)

21:09 - vēl viens cepts ķermenītis
kā ir ar tiem mazajiem, stulbajiem, kas triecas logā un dara to atkal un atkal līdz pietrūkst spēka triekties jebkur, bet viņi joprojām redz gaismu.. akk.. gaisma.. kas bija ar gaismu? - jādodas pie gaismas!
un - paukš! - atkal logā iekšā..
õõõ, kādas tur grāmatas, un paskat, tur taču nav nekādas kārtības.. cik mājīgi.. es arī gribu būt mājīgi.. tā taču ir vislabāk, vai ne tā? ..jā, mājība! es arī gribu mājīgi!
paukš! paukš!
eu, re kur logs vaļā!
zzzzzz....
un rekur mana gaisma!
paskat, cik silti un jauki! ak svētie dunduri, cik pasakaina gaisma!
čččššššššš...

un nebija vairs tā mazā stulbā, ka triecās gaismā.

MORĀLES NAV
[ir tikai interpretācija]

(ir doma)

21:54 - sauļe saulīte
tas ir viens brīnums, kā kāds draugs, pat ja tāds kā šis konkrētais,
var atnākt un izvilkt Tevi [jeb mani..] no bedres pāris vārdos, pāris domās

TĀ IR MAĢIJA, atkal

būt draugiem, patiešām būt draugiem ir maģija
cilvēks tiek savādāk uztverts,
viss veras savādāk
viss, ko dara ir ok
un ja nav ok, tad pasaka, ka nav ok, bet vienalga pieņem notikušo...

kaut kas iedūca ausī..
mans laiks atdoties nākotnei ~

(ir doma)

22:23 - tas bij viņam, bet būs šim; veca mīla nerūs, jā!
charming, you're charming
i can sense you in the air
you cannot hide form me
i can sense you in the air


tagad vai kāds lūdzu neaizietu līdz manai kladei un neapskatītos, kā tur īsti bija, jo es esmu pārliecināta, ka otrā rindiņa nu nebij šāda.. jo tāda bij ceturtā.

ps. man konkrēti viss jūk te ar tiem jūzeriem. hhhhh.

(ir doma)

22:29 - lietus sapņu aicinājums
ārā līst! līst!
nāc, nāču nu, ejam ārā! dod man roku un nāc, ka es Tev saku!
uzticies, būs labi!
salīsim, izlīsim slapji tā, ka prieks! Tu tikai iedomājies, kas tā par sajūtu - sausajos matos iekrīt liela lāse un atrod savu ceļu līdz Tavai galvai - un tek, kā iezīmēdama jaunas lielas upes krastus uz Tava prāta.. un lāse aiz krekla - un jauna upe ir tapusi uz Tavas muguras.. Tu esi kā māte, kā māte zeme..
un tad es paņemšu Tavas slapjās rokas, re, nemaz ar nav tik aukstas; es viņas saņemšu un skriešus skriešu, Tev būs jāskrien līdzi, un turpat ap stūri pie lielā, lielā jasmīnkrūma es apstāšos.. nakts ielas gaismas spēlēs zaķīšus uz Taviem vaigiem un Tavās acīs un es tos ķeršu.. es nedrīkstu pieļaut, ka tie aiznes Tevi prom no manis.. tāpēc ar savām rokām caur Tavu smaidu es kļūšu daļa no Tevis un saistīšu Tevi skūpstā; tāds ir mans mūžības zīmogs..

bet pagaidām.. pagaidām klausies, kā lāses nelaimīgas sitas pret palodzi, nevis laimē spiedzot lecienā tuvojas Tavai dievišķai ādai.

(ir doma)

23:17 - klavierskaņas dievišķās
es zinu, ka neviens neklausās un tas visā visumā tā ir paredzēts, bet
klavieres
klavieres
es pat nezinu, kā lai to lietu nosauc!
KLAVIERES BAIGI BAIGI BAIGI!
it kā tie taustiņi sistu pa dvēseles stīgām..
tagad to man atgādināja Beks ("strange apparition" no jaunā "The Information"), lieliski neperfektas, perfekta sajūta, lielisks skanīgums, perfekts prieks no manas puses..

un todien.. todien, kad es sēdēju uz palodzes un nez ko visskumji apcerēju.. un es izdzirdēju klavieres
melodija bija ļoti skaista
tik skaista, ka vēl pēc tam ilgi skanēja manā galvā
un gribējās piezagties un palūkoties, kas tur ir..
un es būtu ieraudzījusi viņu, jā.
nu un kā lai es zinu, vai labāk bija neiet vai tomēr klausīt knapi pārvaramajai ķermeņa vēlmei tip-tap tip-tap redzēt skaņu autoru ~

(ir doma)

23:49 - ak tu naivais
ok
es apsolīju piepildīt vēlēšanos
bet tagad ir problēma

forma ir izteikta
saturs ir manā ziņā

ja neskaita to, ka es vispār neuzskatu, ka es ko tādu spēju
bet
ES MĒĢINĀŠU
o jā

(ir doma)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba