"Mēs Mazajā Daugavā mērcētos līdz melnai tumsai, ja vien neatnāktu divi sievišķi, kas pavēlnieciski uzbrēc, lai mēs fiksi lasāmies prom! Kad mēs par tādu nekaunību nekā neiztaisām, viņas sāk ģērbties nost. Arī sievišķi karstumā tik iztvīkuši, ka par savu plikumu nemaz nebēdā. Tādā vīzē viņas panāk savu. Kurš godīgs cilvēks gan kavēsies pliku sievu tuvienē."
/A. Heniņš Es, smilšu kalnu jātnieks/

"Man muss sich ja zwei komplette Leben erzählen, sich einander vertraut machen, Körper erkunden und Vergangenheiten, Kinderfotos und Plattensammlungen anschauen."
/I. von Kürthy Höhenrausch/

"Das Schnarchen, so viel habe ich mittlerweile kappiert, entwickelt sich paralell zur Beziehung. Je länger die Beziehung andauert, umso lauter und konsonanter das Schnarchen. Als gäbe es zu Beginn einer neuen Liebe ein eingebautes Kontrollsystem im Manne. Ein Schnarchenunterdrückungselement, damit wir Frauen uns sicher fühlen und glücklich, weil wir glauben, eins der seltenen Exemplare erwischt zu haben, das keinerlei nächtliche Geräusche von sich gibt. Mit der Zeit wächst, oft gleichzeitig mit dem Absinken der akuten und wilden Leidenschaft, das Schnarchen."
/S. Fröchlich Familienpackung/

"Nu man ir pielecis, ka krākšana attīstās vienlaicīgi ar attiecībām. Jo ilgākas kādas attiecības, jo skaļāka un uzstājīgāka kļūst krākšana. It kā jaunas mīlestības sākumposmā vīriešos būtu iestrādāts kāds kontroles mehānisms, krākšanas novēršanas elements, lai sievietes justos drošas un laimīgas, ka ir izdevies noķert vienu no retajiem eksemplāriem, kas naktīs neizdod nekādus trokšņus. Ar laiku, bieži vien reizē ar kvēlās un mežonīgās kaisles izzušanu, krākšana kļūst spēcīgāka."

"Ar personisko sievu pa draugam jāsadzīvo, mūsu māja nav nekāds parlaments, kur katrs var taisīt savu frakciju."
/M. Geidāne Pie mums Čusnakciemā/

"Es nevaru ciest koferu stiepšanu. Man vienmēr ir tāda sajūta, ka rokas kļūst garākas, un kam man ir vajadzīgas garākas rokas?"
/E. Kestners Kad es biju mazs zēns/

“In vain I have struggled. It will not do. My feelings will not be repressed. You must allow me to tell you how ardently I admire and love you.”
/J. Austen Pride and Prejudice/

Man jau vispaar Daarsijs patika. Bet nu - shitaadu atziishanos var pateikt tikai diezgan nesmalkjuutiigs cilveeks. Vinjsh jau taads nebija, tikai tas Pride. Lai nu kaa - es negribu, lai taa ir, bet citaadi es nevaru, es tevi miilu. Tb Lizzy nebija vinjam piemeerota, vinjsh domaaja daudz slikta par vinju, un tad njem un pasaka shitaa. Tai briidii es vinju gribeeju ieklapeet.

"Cilvēki sazin kāpēc bīstas no vientuļiem smiekliem."
/R. Ezera Nakts bez mēnesnīcas. Mozaīka/

"... ka viņš ir pats sev apakšnieks un priekšnieks, kaut arī te šobrīd salst un dreb kā slapja vista, ka viņš var kuru katru brīdi aiziet no šejienes, paņemt grozu un kustēt prom, kā šī iespēja iet un neiet, darīt un nedarīt ir viņa lielā brīvestība, ko devis vecums kā zināmu atlīdzību par visu, ko gadu gaitā atņēmis, un ka tikai jauniem, zaļiem zaķiem vecums šķiet pilnīgs un galīgs tukšinieks."
/R. Ezera Cilvēkam vajag suni. Sāpju mērs/

"Cilvēkam, vienalga, vai viņš apjēdz vai ne, vajag suni."
/R. Ezera Cilvēkam vajag suni. Laika skrējiens/

"No sākuma viņi bija plūkušies tāpat, jo viņiem nesaderēja tikai bioritmi, proti, kad viens cēlās, otrs gūlās, bet vēlāk sāka nesaderēt arī barometri, proti, kad vienam cēlās, otram kritās, kad vienam rādīja skaidru laiku, otram lauza kaulus uz lietu. Viss beidzās ar to, ka tad, kad viens ēda, otrs gāja uz mazomāju. Un, tikuši tiktāl, viņi saprata, ka jāšķiras, jo dzīvot kopā nav iespējams. Taču, to izlēmuši, viņi tūlīt pat apķērās, ka šķirties ir vēl neiespējamāk, un nosprieda tomēr dzīvot kopā."
/R. Ezera Princeses fenomens jeb kāda žilbinoša karjera un tās gals/

"But she had, as I have told you, the glimmerings of a sense of humor, which is simply another name for a sense of fitness of things."
/L. M. Montgomery Anne Of Green Gables/

"But, hell, I wouldn't have grudged him your body. I know how little bodies mean - especially women's bodies. But I do grudge him your heart and your dear, hard, unscrupulous, stubborn mind. He doesn't want your mind, the fool, and I don't want your body."
/M. Mitchell Gone With The Wind/

"Sometimes I think you carry your truth telling too far, my pet. Don't you think, even if it was a lie, that it would be appropriate for you to say 'I love you, Rhett,' even if you didn't mean it?"
/M. Mitchell Gone With The Wind/

Vai tieshaam?

Btw - es nevaru, NEVARU sagaidiit, kad iznaaks graamata. Man vajag zinaat, ko vinjsh par to visu domaaja. Es gribu vinju izprast. Un iemiileet veel vairaak, un just liidzi. Un ieniist un saprast Skaarletu. Hrrrr.

Fare thee well! and if for ever,
Still for ever, fare thee well.
/Lord Byron/

"Tu domā, ka sniegs ir auksts, bet, ja no tā uztaisa sniega mājiņu, tad tas kļūst silts. Tu domā, ka tas ir balts, taču dažreiz tas ir sārts un dažreiz zils. Tas var būt vismīkstākais uz pasaules, un tas var būt cietāks par akmeni. Par sniegu neko nevar droši zināt."
/T. Jānsone Trollīša ziema/

"Krēslainajā priekšistabā ar Vilu sēdēdams un tālumā skatīdamies, [Ešlijs] domāja, ka vēl nekad nav sastapies ar tādu drošsirdību, ar kādu Skārleta O'Hāra no mātes samta aizkariem šūtā tērpā un gaiļa astes spalvām rotātā cepurē dodas iekarot pasauli."
/M. Mičela Vējiem līdzi/

Nu, vareetu jau paarrakstiit visu graamatu, [ko es, protams, nedariishu], bet ir dazhi teikumi, kas vienkaarshi jaiespiezh sheit.

"Viņs stāvēja uz nodegušās ēkas pārogļotajiem pamatiem, noskatījās garajā alejā, kas veda uz lielceļu, un sirsnīgi lādējās, jo viņa prieks bija pārāk dziļš, lai to izteiktu pateicības lūgšanā."

"(...) nekad - nevienā laikmetā gan pirms, gan pēc tam - sievietes dabiskums nebija tik zemu vērtēts kā toreiz."

/M. Mičela Vējiem līdzi/

19. gadsimta vidus lauku džentelmenis: "Lai dod man labu zirgu, ko jāt, labu viskiju, ko dzert, labu meiteni, ko mīlēt, un sliktāku, ar ko papriecāties (..)."
/M. Mičela Vējiem līdzi/

Moccoli jeb moccoletto ir vaska sveces - dažāda lieluma; vakarā tiek moccoli aizdedzināti, un tad visi cenšas cita svecītes nodzēst un savu nodzēsto pie kaimiņa sveces aizdedzināt. Ir tikai viens veids svecīti aizdedzināt, pieliekot to pie degošas liesmas, bet tūkstoš veidu ir, kā tās izdzēst - ar milzīgām plēšām, pārdabiskiem vēdekļiem, pistonu šāvieniem, tāpat kā ir tūkstoš veidu izdzēst cilvēka dzīvību, bet viens viņu veidot.
/A. Dimā Grāfs Monte-Kristo/