A Thousand Lives Pildot robus izglītībā, izlasīju Liel(isk)o Getsbiju un paliku nesaprašanā, kāpēc tas ir dižais amerikāņu romāns. Jā, ir lasāms un ok, bet es biju gaidījusi kaut ko grandiozu un monumentālu, tādu kā Vējiem līdzi un Dikensa Lielo cerību apvienojumu, nu, mērogu ziņā. Bet tagad vismaz varēšu skatīties filmu, jo
bros before hos books before movies, will you still love me when I'm no longer.
Un jau patīkamāk aizpildot robus, pirmajā kāzu jubilejā vīram uzdāvināju grāmatu, ko pati jau sen gribēju izlasīt, un beidzot, beidzot, beidzot sāku lasīt Andžeju Sapkovski - kaut arī biju plānojusi to darīt jau tad, kad pasaule vēl gaidīja piektā Harija Potera izdošanu.
Un tad es izlasīju arī grāmatu par
Stārbaksu onkulīti, nē nu atvainojiet, tiešām. Bet bija vismaz mazliet interesanti palasīt par to, kā tieši praktiski darbojas Starbucks kafejnīca. Visādi citādi man ir jāsāk (vai jāturpina) grimt aizspriedumu purvājos par tādu stūūūlbo pašapziņu veicinošo grāmatu žanru.