| 4:09p |
Erroties ir humanitāri
Tā nu ir sanācis, ka man šaušīgi bieži ir jāpārslēdzas no vienas keyboard valodas uz citu - visbiežāk no angļu uz vācu. Ja gribas ar kādu latviski parunāt, tad atkal jāpārslēdzas. Ko var, protams, nedarīt, tā vietā LV un EN ievadei izmantojot vienu un to pašu LV. Kad pierod izmantot Alt + Shift, tas vispār ir nieks - čiks un valoda pārslēgta. It kā. Jo sanāk taču bieži pārslēgties tikai pēc tam, kad jau kas nepareizs uzdrukāts. Pats top of the pops errors ir sākt rakstīt notu vāciski un atkal, ATKAL, ATKAL z burta vietā uzrakstīt y. Tā viņiem ir, tiem fričiem, qwertz, nevis qwerty. [Sasodīts.] Tad es altšiftoju un pēc šīs darbības veikšanas es vairs nekļūdos un pareizi spiežu gan uz z, gan uz y, kad tie vajadzīgi.
Savulaik, kad studēju un rakstīju zinātniskus un ne tik zinātniskus darbus trijās valodās, es biju visus diakritiskos ķēmus sabliezusi vienā customized klaviatūras izkārtojumā - gan vāciešus ar umlautiem un citiem ekscesiem, gan zviedrus ar kliņģerburtiem, gan latvju rakstus. Tagad es tā vairs nedaru. Tagad es darbā pat internetam lietoju IE. Visi planktoni peld pa straumi. Tā nu es dažas reizes dienā kļūdos ar nepareiza taustiņa uzsišanu, nomainu valodu un peldu tālāk.
Viss sarežģās, kad ir jāizpalīdz ārzemju kantorim un tur datoros valodas citā secībā sakārtotas, default valoda cita un vispār. Tā nu es lēkāju no viena akaunta uz otru, mainu valodas uz nebēdu un sodos.
Nav jau tik traki patiesībā, diezgan insightful pat. Lūk, nomainoties no DE uz EN, visbiežākā kļūda ir 'you' vietā uzrakstīt 'zou', kas tāds wannabe 'thou' vien ir un tātad nav tālu no iecerētā. Nomainoties otrādāk, reizēm sanāk tādi brīnumi kā 'pizza' vietā uzrakstīt 'piyya'. Tā kā šis notika sarunā, kad ar kolēģiem spriedām, kādu picu pasūtīt, nebūtu brīnums, ja kāds padomāja, ka es aizraujos ar šito kamasutru nē, bet, ē, mahābharātu, nē, ājūrvēdu tātad. [Kas nav tiesa. Es arī gribēju ar šķiņķi un ananasiem.] Mīlīgi ir tad, kad gribu ielogoties savā e-pastā, bet klaviatūra ir vācu - tad domuzīmi aizvieto vācu ß un mans jūzerneims kļūst par kißi. Kißi [kisī]!!! Tas tak ir trakāk nekā buchinja24.
Bet forši ir tas, kad tad, kas sanāk strādāt par diviem, tad pie tā otrā laiks ir par stundu agrāks. Tad es atkal atnāku pie sevis un - lo and behold - patiesībā ir par stundu vēlāks. |