| 2:04p |
Back to basics
Es noguleeju eksaamenu. Aizguleejos. Pamodos desmitos, pat neatceros zvanu, kas septinjos zvaniija. Shito paniku, shito lamaashananos, neveiksmes izjuutu, kaunu, bailes.. Balkonaa nopiipeeju cigareti kaados chetros, piecos vilcienos, galva reibst, gar aciim zaljsh, viss griezhas. Ko dariit? Kas tagad buus? Kaapeec, kaapeec, pie velna, KAAPEEC es taa daru? Kaapeec man neizdodas? Aatri, manupraat, negaidiiti aatri pienaaca briidis, kad es sev pateicu: "Calm down, mieru, tikai mieru, panika neko labu nedod, domaa labaak, ko tagad dariit." Un es nomierinaajos. Aizdevos uz instituutu, vislaik apdomaajot dazhaadus variantus, kaa izkljuut no shiis ljoti nepatiikamaas, bet ne tuvu ne tragjiskaas situaacijas. Man smagi noveicaas, tiku pie eksaamena rakstiishanas divas stundas peec eksaamena saakuma. Paarlieku labi, domaajams, nesanaaca, man nav ne jausmas, vai ir nolikts vai nee, bet ir uzrakstiits.
Tagad juutos videeji dranjkjiigi. Bail iedomaaties, kaa justos, ja es netiktu pie rakstiishanas. Da lab, par to nav jeegas domaat. Galvenais ir izmantot sho gadiijumu, lai: 1) koncentreetos uz to, kas veel padaraams; 2) vairs taa nedariitu. Es sevi vienk paarveerteeju. Nu, nav nekad taa bijis, ka es aizguljos ar sireenskaljuma pulksteni + apzinju, ka ir eksaamens. Visaadi peedeejaa laika notikumi noteikti ir ietekmeejushi manas speejas, bet neticu un nedomaaju, ka vaajsh gribasspeeks vai slinkums lika man shodien shitaa nolaameeties. Nezinu ceelonjus. Tos gan dereetu noskaidrot, lai shaadi vairs nenotiktu nekad. Es nemeegjinu sevi attaisnot. Tas nav attaisnojami.
Tagad galvenais ir koncentreeties uz semestra darba rakstiishanu. Tas, kas man pirms gada liktos ne tikai normaali, bet pat afigenna viegli - uzrakstiit semestra darbu piecaas dienaas - shobriid liekas esam gandriiz nereaali. Teemu es nesaprotu necik, jaaraksta ir valodaa, kuraa shaada veida darbus nekad neesmu rakstiijusi, bet - kaa es te staavu, lab, seezhu - es to izdariishu. |
| 9:45p |
Nnu?
Vispaar es izdomaaju ne pa jokam labu ideju - savaakshu es paaris pusavantuuristiskus miiljdraugus, panjemsim kaadu lugu un prom uz krogu lasiit lomas balsiis. Vienkaarshi taapat, bez jebkaadaam ambiicijaam uz aktierspeeli vai kaa, bet vienk savaacamies kopaa kkur, piemeeram, ieksh I Love You, un atiet. Buutu man savi beeninji, ieluugtu visus ciemaa un pat uztaisiitu tostermaizes, bet liidz tam veel jaanodziivo. Iespeejamie lasaamgabali: Rainja Puut, veejinji; Blaumanja Skroderdienas; Stumbres Spalvas. Naaktu laiks, vareetu kjerties pat pie Geetes Fausta. Hmm, ideja nudien kaa maaja. Un doma tur iekshaa ir - cmon, tas buutu jautri, piedevaam veel bez sarezhgjiijumiem ljautu parunaat par lugaas iekljautajaam teemaam. Sakiet nu, cik biezhi juus komunikaacijaa ar [miilj]draugiem paarrunaajat veel daudz ko citu bez ierastajaam ikdienas teemaam, m? Bet skats buutu labs - iedomaajieties kaadu darbdienas vakaru kaadaa Vecriigas iestaadee, kur seezh kjertie, nee, bet entuziasti un staasta, kaa nu miil Baibinju. Man domaat - ir veerts izmeegjinaat. Jaanjem veeraa arii tas, ka baigi izveersties jau nu nevareetu, bet taa mazliet un klusaam... Nee, nu, perspektiiva pastaav - vareetu veel dabuut kaadas Holivudas teenage komeedijas skriptu. Jaaiznjem patents vispaar.
Current Mood: ir un buus
Current Music: Jamelia - Superstar |