Bļin, es tomēr netieku ar sevi galā nekādīgi :( Khmm, kādos 50-60% laika es tiešām ticu, ka viss būs zajebis, bet tagad man atliek vien ieskatīties onlainā esošo draugu sarakstā, lai uzreiz nenormāli sagruzītos, ka viss var būt labi tikai vienā veidā: tādā, kāds pašlaik galīgi nenotiek. Brrr :(
Ā, šodien, kad labajā rokā nesu divus pieclitrīgus bačokus ar ūdeni, bet kreisajā - vismaz 5kg smagu maisu (no veikala uz mašīnu), izdomāju baigo fišku. Ja jau algas sievietēm par tādu pašu darbu ir zemākas nekā vīriešiem, tad tas nozīmē, ka emancipācijas nav, vai ne? Tad kādā sūda sakarā man neviens vecis nepieteicās palīdzēt aiznest tās parpalas, kas manas rokas par 2cm garākas točna izstiepa??
Pirms tam man vēl īkšķi gadījās baigi sagriezt. Nē, vīrieši pie vainas nebija, tik konservu bundža ar riekstiņu pildījumu.
Kāda milzu nolaidība no manas puses, ka nepamanīju, cik tomēr viss ir forši, cik man daudz labu cilvēku apkārt, ka cilvēki ir tiešām labi! Un, ka viss varbūt nav ideāli, bet jebkurā veidā tomēr tā būs.
Es to vēl droši vien nebiju teikusi, bet man ir sasodīti forši kursa biedri! Dažam labam gan ir tendence mani novērst no darba, bet par to vienkārši nav iespējams apvainoties :)
Nevar jau likt otram cilvekam tevi iemilet atkal, vai ne? A ko man tagad vispar darit? Ka to pa civilizetam izturet?
Es pieņemu, ka draugiem.lv, kad es kaut ko meklēju, skatās arī e-pasta adreses, jo, piemēram, es ierakstu savu e-pasta adresi, kuru nekādi citādi nevar redzēt, un serveris izmet mani. Vai tā viņi drīkst?
20. aprīļa avīzē "Diena", 5. lpp.: Latvijas ziņas, uzdūros šiem, manuprāt, ļoti īpatnējiem rakstu fragmentiņiem.
Mājiņu kāpās uzdod nojaukt (raksta autori Nora Driķe un Laura Dzērve)
"Sākot sēdi, Rucavas pagasta deputātu galds bija noklāts pīrādziņiem un bumbieriem tā, ka lēmumu projektiem trūka vietas. Neviens gan našķiem nepieskārās, kamēr uzmanība bija koncentrēta uz problēmu.."
Liepupē pašvaldība vilcinās nojaukt nelikumīgu namiņu (raksta autore Laura Dzērve)
"Deputāts uz pagasta padomes sēdi bija ieradies kopā ar marmora takša kucēnu, kuru sēdes laikā izklaidēja daži padomes deputāti."
Meklējat "sliktākā scenārija" cilvēku? Esmu vienkārši lielisks piemērs (mācību grāmatā varētu likt). Vienīgais, kas mani interesē: kā no tā tikt vaļā??
Hmm, es sēžu viena pate mājās, normāls pālis. Garīgi tik sūdīgi nekad neesmu jutusies. Nevaru saprast, vai vispār ir iespējams man palīdzēt. Nē, no tevis tas netiek prasīts, es tikai sūdzos un domāju, vai drīzumā vajadzēs rakstīt tekstu: "Fuck me, I'm free!" Drausmīgi ceru, ka nekad!!!
Lūdzu, turi kādu brītiņu par mani īkšķus! Vislabāk jau būtu, ja tev tas izdotos kādu pāris nedēļu garumā, jo domāju, ka ne īsāks laiks būs vajadzīgs, lai es spētu kaut nedaudz mainīties un mainīt savas attiecības ar cilvēkiem. Bet būs labi arī ar sekundi, es jutīšu!
Es šodien braucu mājās un redzēju BILDI. Man tā citreiz gadās, tik žēl, ka nekad nav fotoaparāta, lai to iemūžinātu. Šodien tā bija mūsu baznīca, kurai cauri logiem spīdēja rietošās saules stari un priekšplānā veca kapsēta ar lieliem kokiem.
Es jau vispār nemāku fotografēt, bet citreiz "redzu bildēs". Šī paša iemesla dēļ man nez kāpēc šķiet, ka man padodas vērtēt bildes :)
Nutā, šķiet, ka esmu nolikta pie vietas uz ilgu laiku: man uz abu kāju pēdām (!) ir tulzna Austrālijas lielumā (gandrīz) un formā. Tā kā ar zābaciņiem es staigājos jau visu rudeni un siltās ziemas dienas, bet zeķubikses tādas man ir pirmo dienu, tad visu vainu tiecos novelt uz tām. Kad man būs spēks noiet lejā pēc iepakojuma, es padalīšos arī ar jums šīs elles mašīnas nosaukumā :)
UPD: Akjā, tās ir kaut kādas šausmīgas ELLEDUE zeķubikses. Kā gan es tagad vārēšu uzvilkt savas skaistās, jaunās un viennozīmīgi spilgti sarkanās vasaras kurpītes, lai pa mājām pavazātos apkārt un papriecātos? :(
Hē, šodien sevi pieķēru pie domas, ka ar vieglu eleganci pārvietojos pa pilsētu un spēju izplānot maršrutu braukšanas laikā. Kad es tikko biju dabūjusi tiesības, tad gan man bija jāizplāno maršruts visos sīkumos jau pirms braukšanas, lai katra novirzīšanās no taisnā ceļa nebeigtos ar vieglu nervu krīzi ;)
Un tas jau ir pavisam skaidrs, ka šovasar manām tiesībām jāpievieno vēl divas kategorijas. Uzmini nu - kuras!
Meklējam to meiteni, kas manā dzimšanas dienā uzmācās manam labam nepilngadīgajam paziņam. Meiteni, kuru viņš pēc tam izgrūda no gultas. Es pat nevaru nekautrējoties pateikt, kas notika pirms tam :)
PS. Baltu apakšbikšu īpašniece.
Ehē, šodien taču man atklājās moču sezona, es esmu nelietīgais aizmugurē sēdētājs - dūdiņa. Nelietīgais tādēļ, ka tomēr pakaļāsēdošais čakarē prieku, bet dūdiņa tādēļ, ka tā vienkārši pieņemts teikt. :)
Un, jā, brīžam man vienkārši kauns par sevi, kauns par to, kā lieku cilvēkam, kuram būtībā es vēlu tik to labāko vien, justies utt. Es jau, protams, nesaku, ka viss ir zašebis ar attieksmi no pretējās puses, bet jāsāk ar sava pagalma mēšanu. Kā nekā ir pavasaris!
Īstenībā šausmīgi gaidu to brīdi, kad tikšu pie sava aparāta.
Es galīgi nevaru saprast, vai var ticēt savas draudzenes drauga narkodīlerim, kurš stāsta, ka piegādā Saeimai un ka visas plenārsēdes beidzas ar diviem celiņiem katram un ka pats trakākais esot Repše. Un, jā, ka Demakova laiž ar Lembergu.
Hmmm, bet viņš tiešām piegādā un viņam ir nocirsti trīs pirksti, lai gan, protams, tas varēja būt arī negadījums gaterī.
Man vienmēr ir šķitis, ka pieskāriens: tas ir kaut kas ļoti personīgs un intīms. Pieskarties var tikai tuvam cilvēkam, es runāju par visu bubināšanos, čubināšanos, bakstīšanos, knakstīšanos. Jā, man tas šķiet sasodīti personīgi, labi, es piekrītu, ka citiem audzināšana ir citādāka, attieksme pret pieskārienu paviršāka, bet nevajag jau arī visas skaistās lietas piezemēt un padarīt par ikdieniško, par kaut ko, kas domāts masām! :)
Ko tu domā par anālo seksu? (atbildēm vieta komentāros)
Man jau te bija sarakstīts baigi garais penteris par aizspriedumiem utt., bet kaut kā tas viss neskanēja, tādēļ nolēmu aprobežoties ar vienu vienīgu jautājumu. Man ziņkārība. Ar savu viedokli padalīšos, kad man tāds būs.
Pamazām sāku saprast teiciena - "I love you, but i don't like you" - jēgu (uzmini nu, cik ilgi spriedu, vai teikums uzraksīts pareizi, joprojām neesmu droša). Bet tas tā, lai pēc 10 gadiem zinātu, kad tas notika :)
Šodien diena lieliska, laiks fantastisks, mūzika uz austiņas tāda, ka dungoju līdzi, eju pa ielu un vieglā solī dancoju. Un tad - BANG - lops sidrabotā Volvo V70 (~2002. izdošanas gada vai jaunāks) mani nošļaksta tā, ka pēc tam seju slauku ar slapju piedurkni. Foooooorši.
Par to auto teicu tādēļ, ka es jums atļauju mest viņai ar akmeni, līdzko ieraugat!
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)