Nu laikam tas ir vienreiz jāuzliek "uz papīra", sapnis gan nav mans, bet es piedalījos tā tapšanā.
Man nepatika, ka tu regulāri apgalvoji, ka es aiziešu, riebās, ka tu nolīdzināji sevi līdz ar zemi, neticēji, ka es gribu pavadīt laiku tieši un tikai ar sevi. Nuko, beigās es aizgāju ar`, kā jau tu, šķiet, gribēji...
Man ļoti patika, kā tu manī skatījies - kā brīnumā, kā tu mani sauci tikai mums zināmā mīļvārdiņā, daudzi kopā pavadītie brīži ir vieni no skaistākajiem manā mūžiņā.
Bet nūū, ka nē, ta nē. Man laikam vienkārši tas bija jāuzraksta, lai es pati nedaudz tiktu skaidrībā ar sevi :)))