Kad nu man vairs nav nekādas citas literatūras, es ķēros pie obligātās. Un nav nemaz tik slikti! Piemēram, Jaunsudrabiņa "Aija" man tīri labi iet pie sirds:)
Dīvaini, ka tas obligātības statuss tik ļoti sabojā visu iespaidu par darbu, pirms viņš vispār ir lasīts. Būs laikam nedaudz jāmaina vērtēšanas kritēriji:)