![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
02:19 - kaņepes (Cannabis)
kaņepju dzimtas ģints. Viengadīgi divmāju lakstaugi. 3 tuvas sugas (daži botāniķi tās apvieno vienā sugā). Viens no svarīgākajiem un senākajiem (~6000 g.) šķiedraugiem mērenajā joslā ir sējas kaņepe (Cannabis Sativa). Tā ir līdz 4m augsta; savvaļā aug Kaukāzā, Altajā līdz Centrālajai Āzijai, tiek kultivēta daudzās valstīs (Latvijā reti, vietām pāriet savvaļā). Pasaulē iegūst ~350 tk t kaņepes šķiedras gadā. Šķiedra izturīga, to lieto virvēm, auklām, brezentam, paklājiem, maisiem. No vīrišķajiem augiem iegūst smalkāku šķiedru. Sēklās 35% eļļas, 25% olbaltumvielu; sagrūstas kaņepju sēklas - kaņepju sviestu - lieto uzturā. Eļļu lieto ziepju un krāsu rūpniecībā, raušus - lopbarībā. No kaņepēm, galvenokārt no Indijas kaņepes (Cannabis indica), iegūst ļoti kaitīgas narkotiskās vielas, ko Āzijā sauc par hašišu, Latīņamerikā - marihuānu. Cannabis ruderalis ir nezāle R-Sibīrijā, Vidusāzijā, Pievolgā.