Diezgan traki. Šodien brālis stāsta, ka Zigmārs uz koka uzsēdies. Nu tāds muļķis! Atceros, kādreiz viņš bija visu mazo un ne tik mazo meiteņu sapņu objekts: vienmēr sakopies, perfektas lupatas, komunikabls, uzmanīgs pret meitenēm utt. :) Kad pēdējo reizi redzēju, ostatki beloj roskoši, pilnīgi nodzerts purns (tas bija tad, tagad ir hujovāk), droši vien tās pašas lupatas, grūti nojaust, kad pēdējo reizi mazgātas. Šausmīgi! BET tas bija tikai zāle + alko, a tagad koks! Es jau saprotu, ja tu vislaik esi baigais sportists, tad grūti kaut ko ilgu laiku (ceļgala krustiskās saites dēļ) nedarīt, stāvēt dīkstāvē tipa, bet tas nenozīmē, ka drīkst tā sev pāri darīt.
Nuko, jābeidz cepties, jāiet gulēt, vienkārši dikti uz nerva paķēra, ka kādam nosacīti pazīstamam cilvēkam šitāda huiņa, pirmo reizi laikam tik "tuvu" tas viss.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |