Bļāviens, es vēl pat lāgā neesmu sākusi strādāt, bet man jau šķiet, ka man ir kaut kādi profesionālie jociņi pielipuši. Ja ne jociņi, tad vēlme kaut ko virpināt/tirināt rokās visu laiku točna. Tā jau nav ne vainas, bet dzerot var nopīpēt n-tās reizes vairāk cigarešu, nekā normāli. Bet jūtu, ka darbs man patiksies, kas, protams, galvenais (forma arī forša).
Tikai bāāāigi neimponē viens potenciālais kolēģis Rihards (OK, pašlaik izskatās, ka nav potenciālais kolēģis). Viņš diezgan atgādina vitamīna ņēmēju, jo visu laiku viņam sušī, visu laiku viņš kaut ko gremo, nespēj nostāvēt mierā. Un vēl viņš atgādina šizofrēniķi: visu laiku ar sevi sarunājas (vairākās intonācijās!), kaut ko pie sevis smejas, pīppauzēs mēdz laikam jau demonstrēt kaut kādus baigos ņeto kikboksa ņeto kā paņēmienus (Chuck Norris style roundhouse-kick :D) un dažreiz rūc kā mobilā telefona vibrozvans uz galda. Nemazam jau nerunāsim par to, ka neatsaucas uz savu vārdu, kad iegājis savā personīgajā mazajā pasaulītē. UN ŠODIEN MAN UZSPĻĀVA UZ JAKAS (tipa netīšām)!!! Pīppauzē kā tāds kamielis ņēmās uz visām pusēm harčoties un uzspļāva, jāsaka, kā ir: tik pretīgi, ka bail!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |