Man atkal ir bail sāpināt cilvēku, galīgi negribas. Tas tiešām būtu nežēlīgi (piemeklē maigāku vārdu, man slinkums) jau otro reizi šitā te, vai ne? It kā viss ir baigi feini, bet es jau tagad jūtu, ka pret dažiem būtiskiem jautājumiem mums ir atšķirīga attieksme, kas kaut kad (nenoteiktā vai noteiktākā nākotnē) varētu būt sūdīgi, jo vismaz pagaidām tā brīvības sajūta ir ļoti spēcīga narkotika.
Bet tāds prieks redzēt, kā puišelis pa dažiem gadiem ir palicis par tiešām foršu un (savam vecumam) nobriedušu cilvēku!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |