Man ir arī papīra dienasgrāmata, kurā vakar skribelējos, jo nebija, ko darīt. Parasti gan es nodarbojos tajā ar rakstniecību, kad jūtu, ka nav vairs labi un kaut ko vajag atstāt grāmatiņai, kuru, klikts, ciet, un tad visas nebūšana paliek iekšā. Vakar, šķiet, es veicu psihoanalīzi, tā man patīk māžošanās, kad aprakstu savas izjūtas un to maiņas, cik jau nu pati saprotu.
Taču tajā brīdī, kad sāku salīdzināt attiecības ar biznesu, kurš var pastāvēt tikai, ja attīstās, ja nav stagnācija, tad sapratu, ka jāiet gulēt, ja tādas attiecības jau raisās.
Mana laimes sajūta ir stingri atkarīga no mana cikla. Stūlbi, bet fakts.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |