Tieši šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums par mūsu mīļās valodiņas nākotni, par to, vai tāda nākotne maz būs.
Vai tas ir labi, ka valodā ienāk visādi [okej], [rīlī], [sou], [fakjū], [mesidžs, mesidža], [pohujs], [krutums] un visāds cits [staffs]? [Karoč], katrai valodai ir tendence izgudrot no jauna vārdus vai arī aizņemties no citām valodām to, kā trūkst pašai. Mūsu valodu komisija jau strādā, cenšas, ir radušās visādas eiras un caurduri (man šķita, ka caurduris ir kaut kāds virtuves rīks). Es, protams, neesmu šajā jomā neko izglītota (tāpēc tūlītās beigšu muldēt), tāpēc nezinu, kāds pamatojums ir tieši šādai vārdu izvēlei.
Manuprāt, ir vārdi, kas visās valodās ir līdzīgi/vienādi vai vismaz tā veidoti (euro ir euro tieši tāpēc, ka tas ir atvasinājums no angļu vai vācu vārda Europe, Europa, latviešiem gluži likumsakarīgi sanāk "eiro". Tas tāds piemēriņš). Un kāpēc nevar pieņemt "pīrsingu" un "kreativitāti"?
Nujā, nebūs labi ar to, kas mūs (kā tautu) vieno. Jo vispār, kāpēc gan ir vajadzīga tāda valoda, kāda neviens negrib runāt?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |