Uhh, atkal sākās skola (vai man nav talants izceltie ar īpašu neoriģinalitāti?), atkal sākās rūpes zināmas. Bet man ir jauna apjausma. Tas laikam nozīmē, ka kļūstu more or less pieaugusi. Mēs taču mācāmies, lai kaut kas no mums sanāk. Un nav tas jāuztver tik traģiski. Japs. Jāā, pašai tā dīvaini :)
Un vakardienas svinēšana. Bez štāba. Bez vecrīgas. Bez steigas. Jautra pasēdēšana, papļāpāšana, uzkaušanās, galvas kratīšana. Nu mīļi tač!
Un tad šodien - bac! Paņem ciet manu direktoru. Viņu jau ir aizstāvējuši gana daudzi cilvēciņi, tapē es paklusēšu, tikvien, kā pačukstēšu, ka rītā man pie somas vai jakas, vai vatever būs piestiprināts neliels lōzungs.
No laukiem arī atgriezās mana lielā (~450kg, brūna krāsa, trīs baltas kājas) mīla, kurš, nabags, ir makan tur saaukstējies. Akal varēšu jūgties nost ārstējot :(((
Bet vispār, ko es varu teikt? Nemīz burkā, ne tu pirmais, ne pēdējais. Veltu to jums visiem šodien
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |