Kaut kādas sevis slavināšanas ir beidzot dabūtas gatavas. Ehh, man ir veselas trīsarpusi stundas miegam. Uzminiet nu, kurš rītā pa dienu gulēs:)
Bet šīs pēdējās trīs dienas. Vienkārši fantastiskas. Fantastiski skaistas, fantastiski relaksējošas, fantastiski karstas teltis no rīta, fantastiski skaists saulriets. Un to visu vajadzēja sabojāt fantastiski muļķīgam atgadījumam.
Daži secinājumi: esmu nenormāli (fantastiski) nervoza, jāpadzer būs kādas tabletītes un tējiņas, neesmu greizsirdīga (wii, tas nozīmē, ka esmu iemācījusies uzticēties), bet skaisti māku sastresoties, apvainoties un tad nespēju no tēla iziet. Ja spētu, šis posts būtu daudz pozitīvāks un priecīgāks.
Ir kādi ieteikumi, kā tikt galā ar stresošanu un apvainošanos?
Karoč, apvainoja mani pāris lietas, bet muļķīgi smieklīgākā, ka Māris nezina no galvas manu numuru, bet perfekti nosauc visus, piemēram, Naura numurus. Selavī