Uhhh, feina dieniņa! Vienīgi divas lietas nesaprotu.
OK, ar vienu būtu skaidrs, ka man ir nedaudz bail sāpināties. Nu ir, kamēr vismaz nezinu pilnīgi un galīgi konkrēti, ka esmu ze bestest, lai gan, no otras puses, par šo tēmatu es vienkārši nakts vidū nedaudz varbūt piemurgoju.
Taču tas, ko galīgi nespēju saprast: kā viens vecs dzērājs, kurš pieturā mūs "izklaidēja" ar dziesmām par mešanos četrrāpus un pežu laizīšanu (frīstailā, mīļie!), drīkst man uzbāzties vilcienā, vispirms apsēžoties mūsu beņķī (savu dislokācijas vietu mainījām, no manis viņš izpelnījās brīdinošu spērienu), bet tad tas cincis brutāli, kad gulēju, saķēra mani aiz kājas. Sajūta vienkārši neaprakstāma, tajā pašā brīdī izkāpām ar Lauru ārā no tās konzervbundžas (pāris pieturas par ātru).
Bet es jau nesūdzos, viens vakara notikums nespēj sabojāt tik tāāādu dienu:)