![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
00:38 - Jēgas lasīt nava tāpatās
Esam Eiropā, mīļie: kādu laiku brauciens ar taksi no Vecrīgas uz mājām maksāja Ls 1,5, šodien atdevu trīnīti. Un vispār, kuda mir kaķitsa? Kaut kad janvārī/februārī rakstīju, ka vispār viss ir zajebis, visiem apkārtējiem dzīve nokārtojas, viss ir kedā. A kādēļ šobrīd visiem apkārtējiem viss iet baigajā grīstē? OK, gan tad, gan tagad es vispārinu.
Bet, piemēram, kā tas pimpis Raivo atļāvās krāpt Madaru? Kā viņas viena no best friends atļāvās krāpt Madaru ar Raivo? Un, bļē, vēl pēc tam gribēt kaut kādu piedošanu no Madaras puses? Viņi abi ir zemāki par zāli manās acīs. Abēr, ziniet, kad skatījos uz Madaru ar Raivo, redzēju pārīti, kas apprecēsies. Kā Raivo teica: "Ar tevi vēlos skaitīt gadus, ne mēnešus!" Arvienvārdsakot, man vēl neviens (neba jau neviens, bet tas, ko vēlos) nav atzinies mīlestībā, bet sāku jau bīties no tā brīža, jo, šķiet, ka pēc šīs atzīšanās viss sāk iet arvien dziļāk dirsā. Un jēgu šajā tekstā nav jāmeklē, te es vienkārši ņergājos, jo man tāāā sāp nodevība, lai arī ne pret mani, bet pret man pašiem, pašiem mīļākajiem un labākajiem. Interesanti, ko es darītu, ja kaut kas tāds būtu vērsts pret mani? Token laikam sev kaut ko sliktu pastrādātu.
Un vispār. Nē, laikam nav tik slikti, lai nevarētu būt sliktāk, bet īpaši daudz sliktāk ar nevarētu būt.