Šodien sabiju pie kosmetoloģes. Viņa nosauca visus manus kaitīgos ieradumus, ēšanas parašas, pat to, ka man pašlaik bēda par Lauriņu (to, ka par Lauriņu, gan viņa nezināja) un vielmaiņa nav perfekta. Un tas viss, paskatoties uz ādu. Pateica, ka man jādzer vīns. Un hormonālā kontracepcija un tomāti, un kāposti, un teļa gaļa nav priekš manis. To gan viņa pateica pēc asinsgrupas.
Man vienkārši bail sametās, that's all. Ja man mamma varētu šitā visus grēciņus nolasīt? It kā super, bet no otras puses, nebūtu vairs nekāda noslēpuma
Un man tiešām uzacis bija tādas, ka es izskatos dusmīga???
Starp citu, man nezkapēc nepatīk tas, ka kāds uzsver manas prāta spējas, tas laikam sakņojas tajā uzskatā ka gudra=krople, bet stulba=smuka. Katrā ziņā, ja man pasaka, ka labi izskatos, tas man patīk labāk, nekā atzinība par manu gudrumu. Un nedomā, ka man ar sava prāta apzināto daļu gribas šos stereotipus atbalstīt. Nebūt ne! Es tak saprotu, ka tās ir divas nesaistītas lietas.