Šodien pārcilāju vienā weblapā sarakstītās "atziņas", ja tās tā var nosaukt un man radās dažas asociācijas un komentāri. Tā nu pieķēpāšu vēl kādu KB interneta...

It takes years to build up trust, and only seconds to destroy it. - šis lika kārtējo reizi aizdomāties par to, cik trauslas ir cilvēku attiecības un cik rūpīgi ir jāizvērtē, kurās ieguldītais laiks būs tā vērts. Bet no otras puses, kas vispār ir uzticēšanās, jo cilvēks var paļauties tikau un vienīgi uz sevi, to nu man dzīve ir iemācījusi.

No matter how good a friend is, they're going to hurt you every once in a while and you must forgive them for that. - Reiz sen senos laikos, es dzīvoju ilūzijā, pareizāk sakot, biju 100% pārliecināta par to, ka īsti draugi nekad nepiekāš. Tā nu es ļoti cītīgi centos saviem draugiem vienmēr un bez izņēmuma palīdzēt, nekad neatteikt, nekad nepiekāst un tad pār mani nāca atklāsme - dzīvē tā vienkārši nenotiek. Galu galā cilvēki tomēr ir un paliek egocentriski radījumi un ja tam otram būs kaut kas, kas traucēs izdarīt, tad arī neizdarīs, lai arī kāda būtu noruna.

Sometimes the people you expect to kick you when you're down will be the ones to help you get back up - par to, ka reizēm par mums atceras un palīdz tie, kas liekas visai sveši un distancēti, jau esmu pārliecinājusies. Reizēm cilvēki sagādā patīkamus pārsteigumus ar to vien, ka atcerējušies kādu sīkumu, kas var nozīmēt kaut ko citam.

Sometimes when I'm angry I have the right to be angry, but that doesn't give me the right to be cruel. - Šis laikam būtu atgādinājums man, jo kad esmu tiešām izvesta varu pārkāpt dusmu robežu un atļauties šādu tādu riebeklību, kas jau ir ārpus rāmjiem.

It isn't always enough to be forgiven by others. Sometimes you are to learn to forgive yourself. - Arī atgādinājums sevis audzināšanai. Atmiņā pārāk bieži uzpeld nelāgie mirkļi, kurus ir visai grūti nokratīt. Vajadzētu panākt, ka arī īstermiņā atmiņā paliek tikai labais.


We don't have to change friends if we understand that friends change. - Šim es laikam nepiekrītu, ja runa iet par ilgākiem laika posmiem, jo cilvēki mainās - nāk un iet. Tie, kas vēl pirms laika bija labi paziņ-draugi , tagad ir ļoti izmainījušies un arī es savā izaugsmē un personības attīstībā neesmu stāvējusi uz vietas. Un mēs esam aizgājuši katrs savu ceļu un man lielos vilcienos ar šiem cilvēkiem vairs nav ko runāt, jo mūs saista tikai pagātne, kas tagadnē vairs nav patiesība.

Šis gan laikam neattiecas uz tīrasiņu draugiem, jo ar šiem cilvēkiem gribēsies redzēties arī pēc pieciem gadiem. :)