Mēs visu dzīvi sevi veidojam. Nepārtraukti. Personība atgādina mūžīgi nepabeigtu gleznu, kurā vienmēr iespējams vēl kāds triepiens.

Ar laiku gan cilvēks kļūst inertāks pret apkārtējo vidi un mazāk mācās pats. Kļūst kūtrāks un vairāk cenšas savus uzskatus izplatīt citiem.

Psiholoģijā ir pierādījies, ka lielāko daļu lietu, ko cilvēks iemācās, viņš iemācās vērojot apkārtējos - viņu uzvedību, darbības, attieksmi, izteikumus un salīdzinoši mazāks devums ir tam, ko katram no mums reāli cenšas iemācīt. Tāpēc sanāk, ka mūs veido arī vide, kurā atrodamies. Pat ļoti. Bet vidi lielā mērā izvēlamies mēs paši...