Reizēm cilvēki uzdzen šermuļus. Vienkārši pretīgi iedomājoties, ka tie sabojātie, savu ego pārkačājušie radījumi eksistē.
Pieņemu, ka man nāk līdzi vēl kaut kas no vecās audzināšanas un morāles, kas liek smadzenēm reaģēt ar aizsargmehānismu pret lietām, ko mūsdienu sabiedrībā pieņemts uzskatīt par normālu. Bet no otras puses cilvēki ir bijuši sabojāti visos laikos, vienkārši šobrīd to ir iespēja izrādīt publiski un nesaņemt nosodījumu.
Drošvien uz pasaules ir vēl miljoniem cilvēku rīcību, kas man izraisītu nelabumu un tieši tāpēc ignorance is bliss. Man jau liekas, ka mans prāts ir sabojāts un piebāzts ar domām, kuras pašai brīžiem liekas šausminošas. Tomēr tad nebeidzamajā tīmeklī uzpeld ainiņas no dzīves, kas liek noskurināties un priecāties, ka dzīve manā izpildījumā nav saskārusies gandrīz ne ar ko traumējošu.