Ak šie mazie dzīves prieciņi. Jā, man patīk pletnītes un ieroči, tāpat arī vīriešu žaketes. Tas tā, iesākumam.

Kādreiz gribētos pašaut ar pistoli. Es ticu, ka manī ir pārdzimis šis talants.

Šodien kaut kur ir pagaisusi mana iedvesma. Vismaz fizikas iedvesma. Bet gan jau ka līdz kādiem vieniem naktī viņa atdzīvosies.

Diena pirms šodienas bija fantastiska. Ar sniegu apziests mežs un divas šauras strīpiņas, kas veda tam cauri. Es tiku tālāk nekā parasti. Vienīgi prasījās pēc tējas, kas uzlādētu mani ar šķidruma devu. Bet patiesībā mani tas nepavisam netraucēja.
Pēc ilga laika bija miers. Mīļs, apātisks, kluss, patīkams un laimīgs miers.
Tam sekoja šokolādes kūka ar riekstiem un marcipānu. Visbeidzot balta lapa ar plānām grafīta līnijām, kas mani joprojām kārdina vairāk nekā hologrāfijas biezokņi.