Pēdējā laikā cenšos visu uztvert mierīgi, vai arī man iekšā vienkārši sēž liels slinkuma bubulis, jo informācijas apjoms, kas regulāri jāielādē galvā, nav pietiekami liels un pietiekami steidzams.

Es pabeidzu abas zeķes. :)

Vēl manī iekšā sēž nervu kamols, kurš vai nu eksplodēs vai pagaisīs nākošās nedēļas laikā. Laikam jau jāapbruņojas ar alkoholu, lai gan es līdz beidzamajam ticēšu, ka man būs iespēja to iztukšot uz priecīgas nots. Kaut kas man saka priekšā, ka mans jau vienu brīdi ganrīz apbērētais brīnums vēl ir iespējams, bet, protams, ne bez smaga darba.