Pagajuso nedelu biju uz lugu 5 go killing. Tiri ta neko monoluga. No meitenes, galvenas slepkavas skatu punkta. Tiri ekstencialistiskas idejas. Vecu cilveku nogalinasana bez ipasa iemesla. Ka maza apsestibas ideja. Nogalinat tapat vien, jo vini tapat driz mirs. Nogaliat bez iemesla, bez pamatojuma.

Majas biedrene, muzigi aiznemtais cilveks, kas tomer atrod laiku, pat stundas prieks citiem. Njaaa... taa vien prasas pec attieksmes mainas no manis. Un ne uz to labako pusi. Nenokturigs, daleji pa gaisu, neipasi uzticams cilveks. Ka man tadi krit uz nerva. Pat ne isti uz nerva, vairak gan es no tadiem censos izvairities... Ta ka mani nakamie menesi tur bus interesanti. It ipasi zinot to, kada esmu es. Un to ka man vajadzes majas biedrus nakamajam gadam.

Un par cilveku izmantosanu runajot - vai tad jebkura mijiedarbiba nenotiek tapec, ka mums kaut ko vajag, kaut vai kadu ar ko parunat?


p.s. ne pa teemu - klaviertura vienkarsi pretigi lipiga. Fuj!