Man ir jālasa dažus gadus vecas, t.i. aptuveni 5-7 gadus, atļaušos teikt pat senas (jo priekš mēdiju attīstībs tempiem tie jau ir viduslaiki)grāmatas, kur cilvēki vēl tikai spiež par to cik lielu ieteikmi uz mūsu dzīvi nākotnē varētu atstāt internets un kā tas savienojas ar vecajiem mēdijiem.
Un šobrīd man nāk prātā tieši televīzija. Vai mūsdienu jaunajiem cilvēkiem, aptuveni līdz gadiem 23, 25 gadiem vispār vairs ir nepieciešama tāda ierīce kā televizors?! Es personīgi teiktu, ka nē. Ja vien mājās ir liels LCD displejs un apmierinoša stereo sistēma, tad pieslēdz kaut savu mini notebooku un skaties filmas, seriālus, discovery šovu sērijas vai kas nu kuro reizi ienāk prātā.
Un tas, manuprāt, nākotnē attieksies un drošvien jau attiecas uz tiem, kas ir jau pilnīgi "digitālās pasaules bērni" (~ 10 gadi un jaunāki). Televizors kā iekārta lielā mērā ir zaudējusi savas funkcijas, jo pilnīgi viss ir pieejams internetā, pie tam bez 10 min zombējošu un garlaicīgu reklāmu starplaikiem.
Radio, šķiet, salīdzinoši labāk iekļāvies, jo lai arī to ir iespējams klausīties virtuālajā vidē, tas tomēr spēj saglabāt sava veida autentiskuma sajūtu. Bet iespējams, tas vairs neattiekies uz tiem, kas radio nav klausījušies bērnībā.

Hm... Un es laikam tomēr vēl pilnībā nepiederu pie digitalizētās pasaules. Jo es esmu klausījusies kasetes, saskārusies ar pirmajiem mūzikas CD, priecājusies par 256 MB flashu un kādu laiku lietojusi internetu nemaz nenojaušot par DC++ un pirātiskām iespējām iegūt mūziku. Es savā ziņā esmu pieredzējusi beigu daļu digitālās "akopolipses" sākumam.