1. septembri līdzīgi kā jaunais gads ir sava veida atskaites punkti.

Pagājušo gad ap šo laiku man maksas vietu piedāvāja Liepājas Universitāte. Bet vairāk kā tūkstoti gadā par to izglītības līmeni - nekad. Būtībā jā - tā kā netiku budžetā bija skaidrs, ka došos uz UK. Tālāk pieteikšanās LU un pēdējā brīža skriešana, lai paspētu uz budžeta vietu.

Interesants gads sanāca. Daudz ko uzzināju par sevi, citiem, cilvēkiem kā tādiem un savstarpējo komunikāciju. Vispār psiholoģija un atmiņas par sēdēšanu auditorijās vienmēr paliks tāda interesanta dzīves daļa. Ja dzīve ļaus, labprāt kādreiz pie tā atgriezīšos. Vienīgi tējas laikam man vairs nebūs :D

Tālāk noliku IELTS un veiksmīgi tiku galā ar savu pirmo sesiju universitātē. Iespējams pieļāvu kļūdas attiecībā uz universitātēm... Bet arī tas pieder pagātnei.

Visbeidzot viss iegriezās tā, ka nonācu zvanīšanās darbā. Zvanījos, besījos, priecājos, atkal besījos un pats galvenais ienīdu katru dienu, kad man uz turieni bija jāiet. Skraidīju pa citām darba intervijām un visbeidzot nonācu īstajā vietā un īstajā laikā.

Tā nu pagāja laiks nu jau bijušajā, manā visu laiku mīļākajā darbā.

Un kāpēc es par to visu atcerējos? Nesen pienāca viens šī gada materiāls, kas ļoti atgādināja to kā gāja tad.