Man ir tāda nelāga aizdoma, ka esmu šeit iesprūdusi līdz augusta beigām.

Jo es gribu normālu studenta dzīvi tur!!! Ar iespēju pieteikties kādā society un doties uz universitātēs sporta klubu, kas piedāvā abonaomentu par 150 mārciņām ar zāli un nodarbībām vai 110 par tikai nodarbībām. Latos dārgākajā gadījumā tas sanāk ~12 Ls mēnesī!!!

Es gribu būt students, veltīt sevi mācībām un nedomāt par to, ka man vēl jāskrien uz darbu, lai izdzīvotu!

Es gribu miermīlīgu sabiedrisko dzīvi, kas ļautu man izpausties mākslā un attīstīt sevi.

Universitātē ir vienkārši dievīgas iespējas.
Tur ir Leadership bezmaksas treniņi un iespēja piedalīties visādos brīvprātīgā darbiņos.
Iekšā sēž tā prieka eksplozijas sajūta, kad liekas, ka varētu lidot kādu centimetru virs zemes.

Es jau gaidu, kad varēšu sākt izmantot univeristātes piedāvātās iespējas! :) Es gribu skriet kā kāmītis ritenī starp studijām, sporta klubu un brīvprātīgā pienākumiem.
Beidzot izšķilties no savas pasīvās vērtotājas čaulas un piedalīties.



Patiesībā mani tas kārdināja jau šajā universitātē, bet ja lekcijas beidzas ātri, bet pašpārvaldes sanāksmes sākas pēcpusdienā, sapratu, ka, nedzīvojot kojās, tas ir pārāk sarežģīti, jo visa mana dzīve ir 30 min attālumā un autobusi iet tikai pāris reizes stundā labākajā gadījumā.