Skaistākā daļa no mana sapņa tika sagrauta. Un, lai arī man nav spēka, iztrūkst parastās maniakālās depresijas iezīmes, kas mani šādos brīžos mēdz apciemot. Jūtos tik izlādēta, ka pat tam man šobrīd spēka nepietiek.
Laikam šis ir vien no tiem izmisuma un panikas mirkļiem, kad smadzenes rada šizīgus smaida un enerģijas uzplūdus, kas savā ziņā pat līdzinās adrenalīnam, cenšoties uzturēt mani pie saprāta. Pagaidām.