Pabeidzu Drakulu. Brīnišķīga grāmata. Tieši priekš manis un maniem nerviem.

Pēc katras grāmatas uz īsu mirkli mans domāšanas stils pielīdzinās grāmatas valodai. Šobrīd prātā ir 19.gadsimta beigu angļu runas stils.

Grāmatas parasti ir labākas par filmām, bet reti kad filmas pārsteidz ar tik drausmīgu sniegumu.
Nolēmu, ka varētu noskatīties filmu, kas uzņemta pēc grāmatas Drakula motīviem 1992. gadā.
Secinājums: viņi paņēma pāris precīzas frāzes no varoņu teiktā, visu citu izmainot līdz nepazīšanai. Varoņi pēkšņi ir kļuvuši samaitāti (it īpaši dāmas), kam tā noteikti nevajadzēja būt, bet scenārijs ieguvis jaunu būtību un pavisam citu ideju.

Esmu vīlusies. Pat ļoti, jo biju gaidījusi kaut ko veclaicīgu, elegantu. Būtībā filmu, kas šo stāstu ekranizētu ar "grāciju", kāda tam noteikti piemīt.

Šīs dienas vakariņas - baraviku mērce. Jūtos kā restorānā.