Drausmīgi. Tiešām drausmīgi. Puķkāposti, protams.

Dubultklikšķis uz jau kurās dziesmas un man joprojām nepatīk! Prasās pēc kaut kā, kas uz doto brīdi nav vajadzīgajā dziesmu listē. Pat īsti nezinu pēc kā.

Šīs dienas mēģinājums maģiskajam vakaram bija jau veiksmīgāks. Es parādos vienā ainā un uz brīdi. Neko nesaku. Esmu kustīga dekorācija. Jūtos ar to pat ļoti apmierināta. Varēšu mierīgi dreifēt pa skatuvi kleitā un korsetē, nenervozējot par to, kas man jāsaka un kā jāsaka. Tikai stāja un pietiekami interesanti aizpildīts laiks. Vienīgi deja pagaidām izskatās pēc pļekas. Bet neviens jau neklausās tajā, ko iesaku. Vai nu mani ieteikumi nekam neder vai arī citi vienkārši zina daudz labāk (par spīti tam, ka tas izskatās pēc pļekas). 1.ģimnāzijas polonēze bija glīta un pietiekami interesanta. Bet nē, viņiem ir sava tizlā versija kā to darīt... Jā, piekrītu, "līmenis" ir jānotur.

Es joprojām nesaprotu vēlmi pēc frizieriem, manikīriem, jaunām kleitām un kurpēm, kas, šķiet, ir visai populāra tēma pārējo mana dzimuma būtņu vidū. Viņas streso par mēģinājumiem, kuru dēļ nāksies atcelt vizīti pie friziera, ir laimīgas, ka spējušas atrast kleitu un nemierīgas par kurpēm un spicajiem papēžiem, kas var maksāt ar noraušanu uz mutes dodoties pēc, vismaz no mana viedokļa, galīgi neiekārojamā metāla gabala.

Mani neuztrauc nekas. Kleita ir jau sen. Nav ne tāds kvantums ar brīviem līdzekļiem, ne arī vēlēšanās klejot pa veikaliem. Kurpes - iespējams es par to padomāšu.

Rekvizītiem saules sardziņu ar mežģīnēm gan gribētos dabūt. To laikam jau nāksies aizņemties, ja paveiksies, protams. Vēdeklis man ir pašai savs. Paplāti, kas gan neizskatās diez ko simpātiski es ievēroju starp daudziem citiem krāmiem un , iespējams, drīzumā aizņemšos. Ticu, ka tās īslaicīgu pazušanu tāpat neviens nemanīs.