Milzīga, balta sniega pārsla nosēžas uz Eņģeļa plaukstas. Uz būtnes gandrīz baltās ādas, to tik pat kā nav iespējams saskatīt.
Būtne raugās uz pārslu šķiet jau veselu mūžību. Pārsla nekūst!
Eņģeļa ledainās plauksta liek tai tikai vēl vairāk sasalt. Tad būtne aizver plaukstu, kad viņa to atkal atver sniegpārsla ir pārvērtusies sīkās ledus atlūzās. Tās ir daudzkārt asākas par stiklu. Pa desmitiem mazu iegriezumu plauksta lēnām sāk asiņot. Sniegpārslas lauskas piesūcas ar Eņģeļa asinīm.
Tad viņa tās palaiž vaļā... Mazie, sarkanie ledus kristāliņi krīt, līdz beidzot atsitas pret apledojošo pasauli un izšķīst...