Studenta dzives vajprats. Peksni it ka esmu atbrivota no burisa. Man vairs nav jakaujas tikai par izdzivosan un jaknapinas lidz pedejam sikumam. Vismaz tadu iluziju rada papildus nauda, ko nopelnisu ar darbu. Tas nekas, ka vel nekas nav sanemts. Es jau esmu atradusi simts un vienu lietu, kur to visu notriekt. Mans sapnis par DLSR ir atdzivojies, sapnis par lcd planseti ari atdzivojies. Jau sis divas lietas vien notriektu visu manu algu un vel biskit. Tad ari jauna web kamera nenaktu par launu. Vismaz tad skats uz draugu butu kaut kas vairak par nesakarigam formam. A ja un tad vel protams jaunas sporta botas, lai varetu atkal skriet.
Un kaut kur ta visa jukli galigi piemirsies, ka es totali nokauju savu veselibu uz ta visa rekina. Ka jau tagad jutos ka pedeja lupata. Sirds klape, elpot smagi, bet man galva tikai tas, ka uz mirkli izbegsu no muzigas knapinasanas. Man ir tie sapni, kas gaida jau gadiem. Soruden pec divu gadu klusas ceribas beidzot nomainiju savu veeeeeeeeco pleyeriti ar kadiem 500 MB atminas un 2 h darbibas laiku. Lidz sim vienmer bija likusies parak liela grezniba notriekt 25 paundus lieta, kas sagadatu man prieku, nevis kalpotu basic vajadzibam ka ediens un ziepes. Un ja - ari austinas par 20 ls ir kaut kas tiiiiiiiiiiik karalisks ko nebiju atlavusies gadiem ilgi.
A ja un vienigais, kas mani visa laika,ko esmu seit izbidija lauka no manas pilsetas bija ciemins, kam griejas paradit apkartni. Prieks sevis vien ta vienmer likas mulkiga bezjedziba.
Un ta - lai ari ka man gribetos uz mirkli uzdzivot vai vismaz palutinat sevi ar ne-pirmas nepieciesamibas lietam, kaut kur fona atkal iezogas taupitaja balss. "cik ilgam laikam pietiks? Ko tu darisi, ja laicigi neatradisi darbu? Tu jau tapat esi terejusi bez savas jegas... " Un ta talak nebeidzami argumenti, lai iebaztu sevi atpakal buriti.
Man gribas pelnit, gribas lietas, bet tai pasa laika negribas ari visu muzu iesprust saja sudu bedre. Gribas stradat sava industrija, bet tam man skiet vel isti nepietiek zinasanu un prakses. Un tad nu ir - macies, macies, macies un knapinies ka muzigais students.
Un kaut kur ta visa jukli galigi piemirsies, ka es totali nokauju savu veselibu uz ta visa rekina. Ka jau tagad jutos ka pedeja lupata. Sirds klape, elpot smagi, bet man galva tikai tas, ka uz mirkli izbegsu no muzigas knapinasanas. Man ir tie sapni, kas gaida jau gadiem. Soruden pec divu gadu klusas ceribas beidzot nomainiju savu veeeeeeeeco pleyeriti ar kadiem 500 MB atminas un 2 h darbibas laiku. Lidz sim vienmer bija likusies parak liela grezniba notriekt 25 paundus lieta, kas sagadatu man prieku, nevis kalpotu basic vajadzibam ka ediens un ziepes. Un ja - ari austinas par 20 ls ir kaut kas tiiiiiiiiiiik karalisks ko nebiju atlavusies gadiem ilgi.
A ja un vienigais, kas mani visa laika,ko esmu seit izbidija lauka no manas pilsetas bija ciemins, kam griejas paradit apkartni. Prieks sevis vien ta vienmer likas mulkiga bezjedziba.
Un ta - lai ari ka man gribetos uz mirkli uzdzivot vai vismaz palutinat sevi ar ne-pirmas nepieciesamibas lietam, kaut kur fona atkal iezogas taupitaja balss. "cik ilgam laikam pietiks? Ko tu darisi, ja laicigi neatradisi darbu? Tu jau tapat esi terejusi bez savas jegas... " Un ta talak nebeidzami argumenti, lai iebaztu sevi atpakal buriti.
Man gribas pelnit, gribas lietas, bet tai pasa laika negribas ari visu muzu iesprust saja sudu bedre. Gribas stradat sava industrija, bet tam man skiet vel isti nepietiek zinasanu un prakses. Un tad nu ir - macies, macies, macies un knapinies ka muzigais students.
Atstāt domu