Mini vājprāts. Parastais. Pašienīstošais. Tas, kas pleš uz pusēm. Sanāk tāda bezgalīga cīņa ar sevi, kur puse kliedz apstājies un puse nosit viņu. Ak, kļūdīties ir cilvēcīgi? Tad man būs miers tikai tad, kad būšu necilvēks. Nelaimīgi vientuļš morālais kroplis. Tumšs pašiznīcināšanās dēmons, kas sēž, paslēpies kādā drēgnā dvēseles nostūrī, un gaida iespēju izlauzties. Sen viņam tāda nav dota, tāpēc uz kļūdām viņš izspļauj savu indi un saindē dvēseli. Tad nekāda loģika vairs nelīdz. Prāts tiek pārkliegts un vienīgā balss, ko es dzirdu, pieder iznīcībai.

Sanāk tāds nebeidzamais riņķa dancis starp prātu un viņu. Reizēm gribētos to cīņu vienkārši izbeigt, bet tas nav risinājums. Tas būtu punkts visam.