| inkvizīcija /bezjeedziigs dzejolis |
[19. Apr 2005|12:20] |
| [ | ausiis un praataa skan : |
| | pp - jel | ] |
Neraudi, mīļā.
kad tu raudi, tu nemaz neesi tik skaista.
Nevajag.
Viena aizmirsta lapa nav tā vērta.
Nav vērta
tavu sabojāto nervu
mana neaprakstītā lappuse
un neizdevusies dzīve.
Nerudi, mīļā,
Man arī bez Tevis pietiek ko dzert.
Atstāj savas uzrdziņas
tikai sev.
Miegā,naktī,sapņos.
Tu esi kā leilgabala lādiņš
Un tavas asaras kā pulveris.
Mana mīlestība..?
es tevi nemīlu,dārgā. |
|
|
| Aizspogulija. |
[19. Apr 2005|12:29] |
| [ | gara staavoklis : |
| | creative | ] |
| [ | ausiis un praataa skan : |
| | dzelzs vilks - dievi kriit. | ] |
Tu tāda dīvaini gurda
Šonakt,mana mīla.
TAvi pleci tik saspringti
Muskuļi stiegri
uzvilkti loki.
Mūsu nezinās gatve
Bruģēta ar mūsu pašizmaksu.
Tu man nespēsi samaksāt
Vairāk,kā es tev par
Savu eksistenci un mīlu.
Bet es jau tevi nemīlu,
nedz Tu mani.
Tas ir tikai atklātības
trūkums mūsu dzīvēs
Kas liek tvert pie
Dzīves kārām lūpām.
Šoreiz -pildspalvas.
tu nespēj mani paņemt
Kā nastu un sviest
Un nokratīt kā
Ceļa putekļus.
Jo es neesmu putekļi
Esmu ceļš.
Jo es neesmu ceļš
esmu mērķis.
Jo es esmu saulriets,
Ko tu redzēsi savā
Nāves stundā, kad pieminēsi mani.
Es neesmu slepkava
Par to tikai labi maksā.
un tas palīdz iekasēt naudu
Ko samksāt tev alimentos
par to nakti dārgā,
KAd tu biji tik diivaini gurda. |
|
|