| Aizspogulija. |
19. Apr 2005|12:29 |
Tu tāda dīvaini gurda
Šonakt,mana mīla.
TAvi pleci tik saspringti
Muskuļi stiegri
uzvilkti loki.
Mūsu nezinās gatve
Bruģēta ar mūsu pašizmaksu.
Tu man nespēsi samaksāt
Vairāk,kā es tev par
Savu eksistenci un mīlu.
Bet es jau tevi nemīlu,
nedz Tu mani.
Tas ir tikai atklātības
trūkums mūsu dzīvēs
Kas liek tvert pie
Dzīves kārām lūpām.
Šoreiz -pildspalvas.
tu nespēj mani paņemt
Kā nastu un sviest
Un nokratīt kā
Ceļa putekļus.
Jo es neesmu putekļi
Esmu ceļš.
Jo es neesmu ceļš
esmu mērķis.
Jo es esmu saulriets,
Ko tu redzēsi savā
Nāves stundā, kad pieminēsi mani.
Es neesmu slepkava
Par to tikai labi maksā.
un tas palīdz iekasēt naudu
Ko samksāt tev alimentos
par to nakti dārgā,
KAd tu biji tik diivaini gurda. |
|