....Mad Worlds creature!

- ..negribu ne-ko! -

- The Snake!

******Varbūt viegli ir būt muļķim??? Kam neko dižu nedomāt, jo muļķis jau arī neko nezin. Tas mierīgi staigā apkārt, neko daudz nedomādams, tikai domādams kā pieplidīt savu kuņģi ar siltu ēdienu un iet tālāk nodzīvot savu kruto, bet apmierināto dzīvi. Tas muļķis ir apmierināts ar savu dzīvi kāda tā ir! Kāds gudrāks aiz žēluma iedod muļķim vienu latu, bet ko dara muļķis? Sapriecājas, aizskrien uz veikalu, nopērk aliņu un jūtas vēl priecīgāks, kā aŗi gudrāks. TAs muļķis neko nezin, un viņs aiz tā jūtas labi un pašapmierināti. Zināšanu nav, bet ir pašapziņa, jo viņs taču visu zina. Kā var mūļki apstrīdeet??? Gudri cilvēki, tikai diez kapēc nesaka, ka visu zina!
Bet līdz ko Mēs zinām daudz vai daudzāk, Mēs aptveram to, ka zinām patiesībā ļoti maz!!

Tas tāpatās ir ar dzīves pieredzi. Ir šad tad vērts uzklausīt dzīves atziņu un pieredzes bagātāku cilvēku. Nav obligāti taču jāpiekrīt visa viņa teiktajam, bet daudzā no tā var būt visnotaļ daudz taisnības, lietas kas sakrīt un kas kopīgs.

šodien nieka divdesmit minūšu saruna ar manu tēvu mūs satuvināja.
Vispār esmu šo to izlēmusi savā dzīvē. Viss taču priekša vēl! Un KĀ vēl!!!!!!!!!!!!!!!!

..Someday I`ll feed the snake!

Nekas nevar būt labāks par jēlu un kastu citronu tēju ar labi daudz medus. mmmmm skābi :)

Ja nav par ko irkt jaunu, tad jāņem adata un diegs rokā sun jāšuj :D Normāla, šmuka soma vidēi no 15ls un uz augšu :D Savu mūžu nedomātu, ka kko tādu es pati ko tādu izdarītu :)) Mjā, smagi laiki pienākuši!!! :P
Bet baigi šmuka soma sanāca, tagad laikam sapratu, ka paša darināts ir daudz mīļāks. :)

Man liek aizdomāties teksts - ''Beauty always comes with dark thoughts'' Nosacīti, tam var pat piekrist!

Beidzot tku vaļjā no melnās matukrāsas, diezgan nežēlīgā, bet visnotaļ saudzīgā veidā... :D
Esmu RIŽA. Jeeeeyyyyyyy :D :D

Rape Me, Breake Me, Kill Me, Fuck Me!!!!!!!!!!!!!!


Lai gan piekāšu visas tās stulbās māņticības utt tās paŗējas bērnišķīgās blēnas, ar kurām var iet tikai sētā kaķus baidīt... šodiena izvērsās cik vien draņķīga spēj būt. Tāds neveiksmes visas pilnās dienas garumā....jāsaka vienkārši - s-a-s-o-d-ī-t-s!

Nobastoju fiziku :)) :) :))) :) :))))

Ēnas tvērējs

Es esmu ēnas tvērējs,
Kas nekad nenotver.
Aiz manis soļu spērējs,
Kas mani panākt cer.

Viņš nāk un man uz pleca
Kā nastu roku liek.
O – tava seja vecā,
No tās man jautri tiek.

Vēl pēdēj’s likteņgājiens,
Vēl sejā smiltis lec,
Tad bezgalības mājiens
Man atmirdz violets.

Top domu gaita lēna,
Viss še man piepildīts.
Tu, violetā ēna,
Zilais aizmirstības zīds....

Dažbrīd liekas, ka 6dienas un 7dienas ir par ilgu!
Brīvdienas un brīvlaikus jau sāku ienīst!!!!

Nekas īpašs...
Mācības, skola, atsēdēšana no 8.00-15.00, domas par Kultūras vēsturi Angļu valodu, un visbeidzot čortīšanās par Žetona vakara liekajiem izdevumiem no mana personīgā budžeta...ehhh

Pelēcība, kuru kliedēju ar oranžu krāsu...prāts palicis tāds oranžs :D

Vismaz šodien skolā bija kas tāds kas nekad..pa skolas radio atskaņoja SKYFORGER :)) Tas bija pārsteidzoši un iepriecinoši!

Mjā, sarežģits man tas raksturs.

http://www.3razliki.hit.bg/ Atordiet 3 atšķirības.. es 20 min meklēju lidz atradu :))

auksti...nosalu...brr...

Pārnāku mājās - redzu, ka virtuve bik piecūkota, tjip Ivars gribējis atsildīt sēņu mērci, un ielicis iekšā to ar visu plastmasas trauciņu mikroviļņu krāsnī :D Rezultātā tas trauciņš tur sakusa, un viss izsmērējās :D :D :D ha-ha-ha GUDRI. Jāsaka kā pēc ''Believe or Not'' raidījuma - nekādā gadījumā šadus trikus nemēģiniet atrkārtot mājas apstākļos, jo tos tikai dara PROFESIONĀĻI :D:D:D:D

Novembris ir smags mēnesis - garas, tumšas naktis, diena tik pat kā paskrien, mēnesī daudz dienu... maz brīvdienu...un ja vēl pagadās kāda drūma un pelēka diena, kas laupa prieku, spēku un enerģiju..
īpaši grūti tajos novembra datumos, kad Tevis nav man blakus...
Bzzz, lai kā ari nebūtu, tagad jūtos tā - pagājušas tika dāzās stundas kopš Tu aizbrauci uz Rīgu, bet Tevis man jau tik ļoti pietrūkst :(

Nu tad beidzot 5diena klaat :) !!!!!!!!!!!!!!!

Labs garstāvoklis?
Sviesta dzīšana?
Sieviešu anatomija?

:D nav slikti :P~

Debesis raud, jo ir pelēkas. Nav jāraud viņām līdz. Tas tikai liek laikam vairāk vilkties.

Plus, vēl labi ka beidzot sācies novembris, citādi man jau liktos, ka laiks vienkāši velkas pārāk lēni.

Mēģinot atšķetināt to cik lēni var būt ''lēns'', un cik liels ātrums ir definīcijai ''lēns''...
Vai lēnumam ir kāda jēga...tas uzrodas tad, kad ko gaidām, vēlamies vai paildzina ilgas un pastiprina mokas, kā arī atstāj tikai Tevi, gaidot un raugoties pulkstenī. Kas varbūt arī melo, un nesaka mums visiem taisnību? Laiks apstājas, tad kad mēs to nevēlamies, bet šaujas uz priekšu kā bulta neīstajos un tieši vislaimīgākajos brīžos. Neļaujot ziedu laikos pat ziedam kārtīgi izplaukt, līdz tas sakalstot nobirst un atkal gaida ''pavasari''. Daudz kas ir par ilgu, un daudz kam tieši nepietiek laika. Ir brīži, kad nav nekā, un vesela kaudze, kā tāds nepatīkams pārsteigums tieši sejā, Tev uzkrauts, un nemaz neaptver, kā to visu padarīt.
Laiks Mums var bū kā vislielākā vērtība, un kā liels traucēklis. Tas liek apdomāties un prātā sastādīt punktuālu uzskaiti, un vēlreiz apdomāties. Pat labus vai ļoti sliktus brīžus mēs, kaut kur, dziļi savā atmiņu plauktiņā esam nolikuši. Bet ja tikai nodosies pārdomāt, to nelietīgu jēdzienu, nepasteidiznāsi.
Vai ir jautri būt neorganizētam un haotiskam? Laiks tādus nemīl. Galu galā, psihologu atzīts fakts - tie, kas izvēlas spirāļveidīgu šokolādes konfekti ir neorganizēti ;D
Dažus tādus neorganizētos arī tehnoloģijas nemīlē, bet tas ir cits stāsts :P


Un kāds TAS ''laiks'' mums katram būs rīt? :)



un vispār --->
man riebjas KCV!!!!!!!!!!!!!! *nopūta*

No paša rīta traki sakasījos atkal ar māti. Šoreiz par attieksmi pret ''Ivariņu''. Jā jau parasti viņu aizstāv, šoreiz, lūktum, es ne-tā ar viņu esmu izrunājusies. Lol. Tā rezultātā ļoti sagruzījos uz māti, visu ceļu uz skolu gājām, bez maz vai, bļaustīdamās viena uz otru. Atkal, protams, bija jādzird, ka nedod man naudu utt. Nu ir, idiote, domā, ka mani spēs iebaidīt ar finanšu apgriešanu, tas teorētiski tāpat man ir diezgan mazas.

Visu dienu pēc tam skolā gruzījos uz visiem virsū. Jutos ļoti nopietna. Nedaudz žēl palika Ullas, jo viņai šis tas nejauks no manis nācās dzirdēt. Kaut gan rītdien neatvainošoss. Tāda nu ietiepīga jūtos raksturā nedaudz. Gruzījos uz visiem, arī uz učenēm. Tai skaitā nepatīkamas lietas no manis dzirdēja Gatis, Signe un vēl daži. Atkal nācās dzirdēt baumas par fizikas un bla-bla-bla eksāmeniem, lidz brīdim, kad Gaile [Ragana] izteica LABU lēmumu, ka visai klasei jāizlemj kopīgi kuru kā 3. eksāmenu kārtot.
Pēc manas ''nelielās smadzeņu skalošanas viņiem'' Nu nācam pie secinājuma un galēja lēmuma, ka visi liksim vēsturi, jo pareiz, cik sapratu viņi grib apiet iespējamās problēmas... Uzvedos klases priekša bez-maz vai kā tāda pārliecinoša učene :P Ceru ka rīt tie nelieši nepārdomās. ]:)

No Spuļģes mūsu lēmums skanēja tā ''Ko? Jūs VISI liksiet pie manis eksāmenu? oiii, baigie sūdi!'' Nu šij nāksies mūs mācīt. Arī tos idiotus, kas no vēstures zin tik daudz kā siļķe no stopzīmes! labs :D

Tagad jūtos tik atviegloti, it kā visu laiku būtu kritusi no milzīgi augstas celtnes, un piezemētos baltos dūnu spilvenos.
Jācer tikai vienīgi kaut tā Ragana apstiprinātu mūsu izvēlēto eksāmenu, un pieņemtu lidz galam mūsu izvēli!

Metemātiku pēc manām domām varētu nokārtot trešdaļa no klases...visi nē, tai skaitā arī es nē, iespējams tikai uz kādu D līmeni. Fizika? pfff, no desmitās klases mēs sēžam un iemarinējamies fizikas kabinetā, mētādamies ar papīra liķenītēm klausoties uz mobīlajiem stulbu MTV mūzonu un metot pāri učenei, tai rezultātā, cīnoties tikai par nieka četrinieku, un āreiz ar par vieninieku n/v vietā. Huhh...ķimija? sarežģiti....daudzi ar to nejēdz, un mocās ar 4..faktiski arī es, jau kopš 8.klases.
Nu smagi. ar tiem sūda fiz-ķīm-matiem. Nu kas grib, tad jau liek laimīgs! Vai man, ja būšus anglenes učene, vai jebkas ar anģļu valodu saistīts, vajadzēs tādas mmmm? - ''rubbish''?


Būs jāiet uzvārīt karstu tēju un jāķeras klāt, lai izlasītu beidzot to stulbo Remarka grāmatu....psc...Patrīcijas nāvi, kas arī ir noslēgums grāmatai, jāgaida par pusgrāmatu, jeb 170lpp aptuveni. Garlaicīgi. Faktiski viena nedēļa priekš tāda murga ir kaut kas par maz.


Hmmm? daudz šodien sadrukāju? It comes only from deep inside..

~nevermind~ me, please ;)

Rungevica saslimusi :( laikam ļoti nopietni. Žēl tas lāga cilvēks...
Tagad viņu aizvietos Vētra..kas būtu gatava mūs visus paņemt pakaļā tikai par vienu neattaisnotu vai nobastotu stundu. psc. :D :D

Tikko kā noskatījos pa LNT šausmu filmu ''Hotelis'' un tik ļoti pārbijos...apšaubu vai spēšu šonakt normāli nebaidoties gulēt...Laikam mana nervu sistēma nav radīta filmām kā ši. Okey, psiholoģiskās šausmu filmas ir tīri tīkamas bet tas jau ir cits stāsts..
Fcking Hell, un kā lai tagad nomierinos? ://

murgs kaut kāds...

Kopš kura laika tādas filmas rāda 10.00 vakarā???
Un kāpēc filmu bērniem par Hariju Poteru rāda 11.00?
sakars??????????

Lacuna Coild dziesma Cold Hertitage man liek raudaat :/

Šodien sasveicinos ar melanholiju.

Neciešama bezdarbība. riebjas!

//Sajūsmināta par Edgara Po daiļdarbiem!//

Mums ir absints :D

Mūsu skolu ar savu drakoniskumu ir sačakarējusi Gaile. Ienīstu to raganu. + vēl vakar vecāku sapulcē tikai izpausta iespējamība, ka varētu būt skolas obligātais eksāmens fiz-ķim-mat... joptvai! ši nolāpītās skolas dēl var palikt tikai bez nerviem un viss. No visas sirds tagad vēlu Centrenes sabrukšanu, jo reiz tak tas visiem apriebsies.

šodien ārā aiz drūmuma debesis pat varētu sākt raudāt. Tāda bezjēdžiba un pelēkums. Mazāk tādu dienu! Ja lītu lietus, izskatītos vismaz skaistāk..

Atkal kārtējā smagā nedēļa. Atliek tikai izkārpīties un izcīnīt pelnītas brīvdienas. Kā gribētos piekāst to mūsus skolas morālo drātēšanu. khhh..
Lai gan esmu atkal palikusi bez naudas. Visādas baumas klīst par dažādiem kopējiem klases pasākumiem, un pāragrā gatavošanās Žetonu Vakaram.... līdz ar to dzersāna. Bet nebiju sajūsmināta par plānošnu uz 5dienas vakaru...tad, protams, man nav laika.
Nu baigais oktōbris....brr, auksti man arīdzen.
šodien filmējoties ar Ullu klases filmai, secināju, ka tomēr visskaistākais parks ir pie manām mājām - tur pat nokritušās lapas vēl saglabājušas savu svaigumu, un pāris skaistu pieminekļu
Pēdējā laikā gribas ko melanholiski smagu, laikam tāds dvēseles stāvoklis.
Atliek tik uzvārīt zaļo tēju un nodoties dziļām pārdomām, kas visu laiku moka manu prātu.

KLausoties gothic metal, atkal uzdūros Theatres des Vampires...
Mani apbūra Sonjas Skārletas teiktais par viņas pašas radītajām dziesmām -

'' I love ''My Lullaby'' from Pleasure and Pain album It’s a sweet, infernal lullaby. It tells about a metamorphosis between me and the ground, and the nature..tells about the death ..she can feel me..she can see me…and my dead body turns into something new,a beautiful red rose turns to dust..cause all the beauty must die..but I reborn from dust to my ancient life following my beloved moon...

Kaut kā ļoti piedūros šim tekstam.

She can hear me
A red rose is dying
In her gloomy sleep
Night by night

She can hear me
She can see me
She can feel me..

Tāda emociju un jūtu gammma..

Jau no paša rīta pamožoties sajūtas tādas, ka gribas sevi izmest..

''...Dzīves laikā Silviuss
Par visu ņēma samaksu
Un dusmojās, ka tagad Jūs
Par velti lasāt uzrakstu!''


'' 16. gadsimts - sieviešu gadsimts,''


''...Mana mazā Putanna!''


'' Iedot man desmit dukātu!''



''Ak Amerika, Tu mana saldā, jaunatklātā zeme - Amor Veneris. ''



'' Tavs laiks IR beidzies!''


'' Leornadīno pirmoreiz varējis nebīstoties ēst no sava saimnieka rokas...''

I

Bija rītausmas mijkrēslis. Krauklis gaidīja. Pacietības pietika. Un, kā vienmēr, putns bija mežonīgi izsalcis, bads nebija atliekams. Viņa karaliste bija visa Venēcija. Bet kraukļa pašreizējā apmešanās vieta bija Paduja.
Krauklis gaidīja savu saimnieku. Viņš jau priekšlaikus sajuta savu iecienīto smaku. Bet krauklis zināja, ka tikai liela veiksme ļautu nocelt kādu nožēlojamu zarnas kumosiņu vai aci kautiņā ar suņiem. Un tas nebija garā ceļa vai to lielo pūliņu vērts.
Viņam piemita īsta kraukļa pacietība. Viņš būtu varējis likt cerības uz pulksteni, kad tas iezvanīs pēdējo zvanu tūri, tāpat kā katrus rītus. Lielajā kanālā iepeldēs barža, lai savāktu līķus no slimnīcas un vestu uz Kapsētas Salu. Labākajā gadījumā viņš varētu tikt pie kāda liesa un jau mēra saēsta gaļas kumosa. Sēžot uz bazīcas krusta viņs apgriezās un paskatījās uz pretējo pusi, kur bija viņa mājas. Tur nāca arī smainieks. Un krauklis pacēlās spārnos, lai lidotu viņam pretī.


******************************************************************

II

Viņs pārlidoja universitātei. Nosēdās uz ceturto vārtu kapiteļa, kas veda uz iekšpagalmu, un gaidīja. Krauklis zināja, ka katru brīdi jāiznāk viņa saimniekam. Tas tā notika katru dienu, un pacietības viņam pietika. Piepletis vienu spārnu, un iebāzis starp spalvām knābi. Aplaimot sevi ar intīmiem prieciņiem viņam nekad neapnika - sakārtot krūtažu, izlasīt kādu nešpetnu uti...
Tiklīdz zvanu skaņas sāka aicināt uz mesi, krauklis saspringa kā stīga, tad it kā negribīgi izplēta spārnus, un izgrūdis dobju kārcienu, sagatavojās nolaisties uz saminieka pleca, kuram kā katru dienu vajadzēja iznākt no arkas velvēm, lai pacienātu savu kraukli ar tā lielāko gardumu - kādu remdenu zarnas gabalu.
Taču tajā ziemas dienā nekas nebija kā parasti. Pirmās zbanu skaņas jau bija izskanējušas, bet saimnieka nemanīja. Krauklis zināja, ka viņš ir cellē, viņs to saoda, saoda pat saimienka elpošanu. Un viņs izgrūda vē vienu neapmierinātu ķērcienu. Jo bija izsalcis.
Saimienks un krauklsi labi pazina vien sotru. Un tieši tāpēc abi vien spret otru iztur;ejas ar lielām aizdomām. Leornadino - tā sauca šo putnu - neakd brīvi neuzlaidās uz saimnieka pleca, bet starp talāru un nagiem allāz ievēroja tikko manāmu attālumu, īsiem, nepārtrauktiem spārnu vēzieniem turēdams sevi gaisā. Arī siamnieks lidz galam neuzticējās savam spārnotajam draugam.. Abiem piemita pētnieciskais gars, aicinot izdibināt, ko slēpj miesa!
Nodimdēja otrais zvans, bet saimnieks joproj;am nen';aca. Parasti Leonardino, notupies uz morga kāpņu balustrādes, uzmanīgi sekoja saiminieka kustībām un nenolaida ne acis no viņa rokām, kas prasmīgi izrīkojās ar skalplei, Ieraudz;ijis asinis, kas izspiedās no šaurās renes, ko aiz sevis atstāja asais asmens, Leornadino izgrūda apmierinātus kŗacienus un šupojās no kreisas puses uz labo.
Par spi'ti vsiam saimienks nebija panācis, ka putns estu no viņa rokas, taisnību sakot kraukļa bažam bija iemesls. Putns labi zinaja, kam pieder ieksās, ar kurām saimnieks viņu iepriekšējā dienā bija cien;ajis, tas pazina kaķa smaku vēl lidz vakardienai bija omolīgi gulšņājis tā vira klēpī, tā paša vīra klēpī, kura rokas bija to glāstīju;sas un barojušas, vēlāk to uzšķērdušas anatomiskiem izmeklējumiem.
-Leoradino- ... saimienks centās pielabināties, purinot rokā sizstieptu ķisku kumosu un lēnām tuvojoties krauklim
-Leornadino...nāc...- viņš atkārtoja, pasperot vēl vienu soli, un krauklis soli atkapās.
Leornadino neksatījās uz ķiskām, saoda labi, bet neskatījās. Putna acis biaj piekaltas saimnieka acīm, it kā tās būtu vē gardāks kumoss par iekšu gabaliņu. Tad vīrs pasvieda zarnas līkumu, un kraulis ilgi aizturētā badīgumā sagrāba to knābī.
Lai nu kā, bet ziemas rītā no arkas nojumes nevins neiznāca. Noskanēja trešais zvaans, un krauklsi saprata, ka saimnieka šodien nebūs. Vīlies un izskalcis Leornadino pacēlās spārnos, lai lidotu uz Venēciju...

Es vienkārši sevi neciešu.

Kaut kā, ja ko ieņemu galvā, tad grūti mani atrunāt, tā beidzot nopratu.

Ko lai ar sevīm izdaru, lai beidzu gruzīties uz sevīm??? :(

Faktisksi ar rezultātu neesmu apmierināta, jo mati man joprojām ir tumši :( Nav vairs tas melnums, bet tumšusms joprojām. Laikam kad izies ārā no matiem krāsa, pirkšu kaut kādu jiftīgi lillā spilgto matukāsu Drogās, un nepirkšu no frizieres viņas piedāvāto krāsu, jo tā pa tumšu, gribas ko gaišu un spilgtu. nu tā notērējos 15ls, bet vēl lidz galam neesmu apmierināta..un frizētavā nosēdēju trīs ar pus stundas :( lidz apnikumam. Pat divas stundas jav man liekas stipri pa daudz...nu tā... un starpcitu tagad esmu baigi čirkaina :D

Tāds lol, rītā skolā klases fočēšanās :D

Stulbs reflekss - grauzt kaut kādas debīlas un huiņīgas koņčas, kas nemaz pat pēc konfektēm negaršo :) un pēc neilga laiciņa, zinot sevi, sākšu besīties!

Pašlaik esmu safanojusies par ģeogrāfiju.
Un domāju kā būtu, ja būtu..
Atliek seņemt kopā visas savas lielākās vēlēsanās un gribasspēku, ar lielu, skaistu cerību noraudzīties. Var jau būt, ka izdodas. Jāmācas tik daudz :( un grūti sevi piespiest sēstiues klāt pie grāmatām un kladēm, jo prātā pavisam kaut kas cits.

Kā arī gaidu rītdienas pēcpusdienu :) būs tas pārsteigumiņš gan man, gan citiem :) bet nekas pārāk vērā ņemams. Prieciņs kaut kāds sev :) Ceru ka smuki būs.

Man patīk mana lillā mārīte :D :D :D

Fucking pārāk ātri laiks paiet tieši tad kad to vajadzētu apstādināt!!!!!!!!!!!!

Beidzot! Uii, kā nevaru sagaidīt :)

Auksti...


Nervi...


Gribas naktī kur noklīst...


vienai...


gribas uzsmēķēt...


gribas ātrāk rītdienu...


gribu viņam blakus....


Tik mans miers Tavā azotē......


tālāk seko asaras...


paldies par uzmanību!


nevermind.


//fucekd up feelings...//

Pēc milzīgā strīda vakar ar senčiem, es secināju, ka pat svešiniekiem es varu uzticēties un runāt vairāk nekā ar viņiem. Attiecības ar viņiem man tagad spīd kā sunim ar kaķi. Un ir naids. Liels, pretigs naids.Gan pieļāvu kļudas es, gan viņi. Kādu nebiedzamu prieku sagādāja mātei acīs pasakot cik ļoti viņu ienīstu par visu to, kas vakar notikās. Neesmu tik pūkaina galu galā, kā liekas no malas.

Vispār pēdējā laikā vērojot tieši sevi secināju, ka izskatos pavisam savādāk nekā, kaut vai šovasar, un kur nu vēl pēc gada. Nezinu, kas tieši manī tāds mainījies, brīžam pat sen neredzēti cilvēki neatpazīst mani. Ne jau apģerba ziņā vai tamlīdzīgi. Kaut kā izskatos citādi, sveši pat...un pa kuru laiku...Pat vasaras sākumā atceros sevi citādāku..
Brīzam sevi pat neatpazīstu..
Lietas kuras neizskaidrot..

Un kā aŗi,
Esmu palikusi stresaina arīdzen...no kā? protams no visa šā te murga ko piedāvā Centrene. Labi, dedziniet vienk nost to šķuni...J
Jūtu, ka pēc vidusskoloas beigšanas palikšu bez nerviem. Besī ka tā skolas valdība bojā visiem nervus, pirmāmkārtām ne jau visi to drakoniski stingrās prasības var pacelt. VIsu jav var pacelt, tikai atkarībā kādā veidā un kādos apstākļos!



+ VĒL...
šodien nosēdēju diezgan pailgi [priekš sevis] biblotēkā, škirstot augstskolu grāmatas, ko katra akreditēta augstskola piedāvā 2008./09.gadā. Secināju, ke nekas priekš manis tur nav :( vienīgais, kas iekrita acīs bija Moderno Valodu fakultāte. Bet maz cerību ka uz to man kas spīdētu, jo tik labi nemāku zubrīties :) Un siekala tek gar ģeogrāfijas fakultātēm, taču pat uz sevi sabļaut gribētos, ka esmu visu mūžu bijusi tik liela nejēga un neesmu sapratusi to sūda matemātiku. Katoč es neiznu ko vēlos darīt nākotnē, un tas sāp. ļoti sāp. Nekādā gadījumā nevēlos iet par učeni. Nevēlso sev sačakarēt dzīvi tādā ziņā. Kaut gan ļoti apdomājot mēs paši ik dienas sevi čakarējam kopā.

Atliek tikai starpbrīdī aiziet uzpīpēt aiz kačenes, un pēc tam visa klase uzdod daudz jautājumus, jo no manis neko tādu nebija iedomājušies. HĀ. nervuzāles vajag arī taču meitenei...

pajāt to skolu...

Manam klasesbiedram kam 28 kavētas neattaisonas stunas neko nesaka un nepiesienās, bet ja mēs ar Ullu nobastojam vienu sūda fiziku, tad uzreiz sienās visi klāt. zajebal tie drakoniskie noteikumi, ja šitā notiksies man ātri vien apniks mācīties!!!!!!!!!!

Taa stulbā Gaile ar savu ekanomiku iedzīs mani kapā...
VIņu derētu uz sārta sadedzināt!!!!!!!!!!!!!!!