Iekšējs uztraukums dienas gaitā.
Posted on 2007.05.15 at 16:10Garstāvoklis: neaprakstāmi.
Pašreiz klausos: Dzelzs Vilks - Balerina.
Laikam pamazām jūtu ka tā skola mani piebeiks.
Un kā vēl. Pirms ķimijas ieksiates mani pārņema tāds bezjēdzigs un iekšējs uztraukums, ka man gandrīz pat sāka trīcēt rokas. Galvenais bija censtie slai tā stulbā omcene neredz ka esmu nokrāvusies ar špikeriem no vienas vietas. Ieksaite man nelikās grūta,parasti jau tā ķertā uzliek ko stulbāku, vismaz bija daudz kas no teorijas, un varēja šo to izdomāt. Manas sajūtas turpinājas visas dienas garumā. Lidz tai f**ing latviešu valodai, kura bija kārtējas 40 minūšu izniekošana no manas dzīves. Visa klase praktiski visu stundu bezdarbībā sēž...kāda no tā ir jēga...atzimes pārsvarā visur jau ir izliktas, tikai ķer mūcējus un pat kladēs vilkt strīpiņas un pārdomāt svarīgas lietas vairs neliekas vajadzīgi. To taču var mājās. šāda stulba rutīna. Piekāst!!!!
Uz veselības mācību aizvilkos tikai tapēc ka man tur vajadzeja ieskaiti. Tēma par narkotikām, norunāju vislabāk klasē, un pēc manis teiktā izveidojas skaista diskusija. bet patiesībā tik labi runāju tikai tāpēc, ka gribējās kā izlādēties. Nolikt tos pareizos bērneļus, kuri tāpat vēlāk pieredz baigo krišanu, jo ir dziļi dvēselē sāpināti aiz savas pareizības un pārējo nepieņemtības. Esmu redzējusi par dzīvus tādus pierādījumus.
Ehhh...nobastoju bioloģiju, savādāk e slaikam sajuktu prātā, ka man būtu lidz puspieciem jānosēž skolā bezdarbībā. Ai, nu man taču vienalga kāda man ir atzīme par pagaišējo ieskaiti. Zinu ka būs ļoti normāli. Ko tad vairāk vajag? Praktiski neko.
Eju mājās.....Cenšos apkopot domas un izsecināt manu šodienas izjūtu iemeslu. Tā arī neizsecināju. Laikam jūtos tieši tāpat kā vakar mana draudzene..
Man jau patīk ka vissapkārt smaržo ziedi, viss zied, eju gar sētām, tur puķudobēs zied dzeltenas un sarkanas tulpes, zied ābeles un ceriņkrūmi pamazām plaukst. Garām pabrauc mašīna un visu skaisto smaržu sedz gāzu izpūtes dūmi. Nē, nu vienkārši ''super!''
Sāku uztraukties kapēc man drauzdene jau 2 dienas nenes atpakaļ manu digitālo..secinu ka vairs neaizdošu, pārāk uztruaco par savu dārgo mantu. Neemsu jau nekāda miljonāra meita, kas var iegādāties ko tādu kad vien tīk. plus vēl, šausmīgi nomocījos, lai atdabūtu fotoaparātu atpakaļ no remonta...Risks pārāk liel su neuzticība no manas puses.
Ehh...
Un kā vēl. Pirms ķimijas ieksiates mani pārņema tāds bezjēdzigs un iekšējs uztraukums, ka man gandrīz pat sāka trīcēt rokas. Galvenais bija censtie slai tā stulbā omcene neredz ka esmu nokrāvusies ar špikeriem no vienas vietas. Ieksaite man nelikās grūta,parasti jau tā ķertā uzliek ko stulbāku, vismaz bija daudz kas no teorijas, un varēja šo to izdomāt. Manas sajūtas turpinājas visas dienas garumā. Lidz tai f**ing latviešu valodai, kura bija kārtējas 40 minūšu izniekošana no manas dzīves. Visa klase praktiski visu stundu bezdarbībā sēž...kāda no tā ir jēga...atzimes pārsvarā visur jau ir izliktas, tikai ķer mūcējus un pat kladēs vilkt strīpiņas un pārdomāt svarīgas lietas vairs neliekas vajadzīgi. To taču var mājās. šāda stulba rutīna. Piekāst!!!!
Uz veselības mācību aizvilkos tikai tapēc ka man tur vajadzeja ieskaiti. Tēma par narkotikām, norunāju vislabāk klasē, un pēc manis teiktā izveidojas skaista diskusija. bet patiesībā tik labi runāju tikai tāpēc, ka gribējās kā izlādēties. Nolikt tos pareizos bērneļus, kuri tāpat vēlāk pieredz baigo krišanu, jo ir dziļi dvēselē sāpināti aiz savas pareizības un pārējo nepieņemtības. Esmu redzējusi par dzīvus tādus pierādījumus.
Ehhh...nobastoju bioloģiju, savādāk e slaikam sajuktu prātā, ka man būtu lidz puspieciem jānosēž skolā bezdarbībā. Ai, nu man taču vienalga kāda man ir atzīme par pagaišējo ieskaiti. Zinu ka būs ļoti normāli. Ko tad vairāk vajag? Praktiski neko.
Eju mājās.....Cenšos apkopot domas un izsecināt manu šodienas izjūtu iemeslu. Tā arī neizsecināju. Laikam jūtos tieši tāpat kā vakar mana draudzene..
Man jau patīk ka vissapkārt smaržo ziedi, viss zied, eju gar sētām, tur puķudobēs zied dzeltenas un sarkanas tulpes, zied ābeles un ceriņkrūmi pamazām plaukst. Garām pabrauc mašīna un visu skaisto smaržu sedz gāzu izpūtes dūmi. Nē, nu vienkārši ''super!''
Sāku uztraukties kapēc man drauzdene jau 2 dienas nenes atpakaļ manu digitālo..secinu ka vairs neaizdošu, pārāk uztruaco par savu dārgo mantu. Neemsu jau nekāda miljonāra meita, kas var iegādāties ko tādu kad vien tīk. plus vēl, šausmīgi nomocījos, lai atdabūtu fotoaparātu atpakaļ no remonta...Risks pārāk liel su neuzticība no manas puses.
Ehh...