Laikam tada klasiska latviesu sieviesu vaimanasana,bet gribas reiz satikt virieti,kas tiesam tads butu, tada izpratne,ka es mierigi varetu but soli aiz vina izturoties pilnigi brivi. Pagaidam pieredze rada, ka iniciativu puisi uznemas tikai ar pasivajam damam.
A ko man darit,ja es ta nevaru, un gribas, lai otrs dod pretsparu? Visi,ko lidz shim dzive esmu satikusi vienkarsi laujas manis virzitajai straumei un izbauda braucienu metaforiski atlaidusies ar alus pudeli roka. Un ta man ik pa laikam uznak bailes no nosodijuma,cik strauji mainas interesu objekti.

Viens reiz bija tads,sen,sen. Toreiz aizbaidiju ar parak lielu entuziasmu,biju parak izmisiga paskata sajusma,par atklato sugas individu. Un ta lidz sai dienai reizem iedomajos,a ja nu butu patelojusi pasivo ledus damu,mos butu sanacis, bet te jau atkal nonakam pie problemas,ka nepatik no sevis kko telot.

Tas ta,no temas - Ievaa(no visiem zurnaliem tiesi taja :)) ieraudziiju rakstu par Akaci, pieregistrejos,meginasu paplasinat redzesloku,ka citiem dzive iet.